Pāriet uz saturu

Bitumens

Vikipēdijas lapa
Å Ä·idrais bitumens

Bitumens (no latīņu: bitumen — 'zemes piÄ·is') jeb piÄ·is ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegÅ«ts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēŔanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavoÅ”anā. Bitumeni pēc viskozitātes iedalās cietajos (piÄ·is), puscietajos (izmanto ceļa seguma izveidoÅ”anai, jumta segumu ruļļmateriāliem, hidroizolācijai, mastikai) un Ŕķidrajos bitumenos (ceļu bÅ«ve). Dabisko bitumenu dabā sastop iežos- kaļķakmeņos, dolomÄ«tos, smilÅ”akmeņos, iežus, kas satur 5%...20% dabiskā bitumena, sauc par asfaltiežiem. Naftas bitumeni ir naftas un naftas sveÄ·aino atlikumu pārstrādes produkti.[1] Tas Ŕķīst organiskajos Ŕķīdinātājos (piemēram, benzÄ«nā). Bitumens labi saistās ar koksni, betonu un metāliem. Bitumenam nav poru un tukÅ”umu.

Pēc iegūŔanas veida bitumenu iedala:

  1. Atlikumu bitumens jeb gudrons.
  2. Oksidētais bitumens. IegÅ«st, pūŔot gaisu caur naftas atlikumiem. Skābekļa ietekmē tas sablÄ«vējas un oksidējas.
  3. Krekinga bitumens. Iegūst, naftas produktus sadalot augstā temperatūrā (termiskais krekings).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ J. Kaurāts. Ā«RÅ«pniecÄ«bas, celtniecÄ«bas un sanitārās tehnikas pamatiĀ», 1980.gads. 106.Ā lpp. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2025.Ā gada 15.Ā martā. SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 4.Ā septembrÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]