Bitumens (no latÄ«Åu: bitumenĀ ā 'zemes piÄ·is') jeb piÄ·is ir no naftas vai akmeÅoglÄmdestilÄcijas procesÄ iegÅ«ts organisks materiÄls, kas tiek izmantots ceļu asfaltÄÅ”anai, hidroizolÄcijai un citu dažÄdu segumu izgatavoÅ”anÄ. Bitumeni pÄc viskozitÄtes iedalÄs cietajos (piÄ·is), puscietajos (izmanto ceļa seguma izveidoÅ”anai, jumta segumu ruļļmateriÄliem, hidroizolÄcijai, mastikai) un Ŕķidrajos bitumenos (ceļu bÅ«ve). Dabisko bitumenu dabÄ sastop iežos- kaļķakmeÅos, dolomÄ«tos, smilÅ”akmeÅos, iežus, kas satur 5%...20% dabiskÄ bitumena, sauc par asfaltiežiem. Naftas bitumeni ir naftas un naftas sveÄ·aino atlikumu pÄrstrÄdes produkti.[1] Tas Ŕķīst organiskajos ŔķīdinÄtÄjos (piemÄram, benzÄ«nÄ). Bitumens labi saistÄs ar koksni, betonu un metÄliem. Bitumenam nav poru un tukÅ”umu.
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Bitumens.
