Borazons
Borazons (arÄ« elbors vai kubonÄ«ts) ir bora nitrÄ«da BN alotrops. Tas ir treÅ”Ä cietÄkÄ mÄkslÄ«gi radÄ«tÄ viela pÄc dimanta nanostienÄ«Å”iem un ultracietÄ fullerÄ«ta. Borazons ir kristÄls, kuru rada, karsÄjot lÄ«dzÄ«gu daudzumu bora un slÄpekļa temperatÅ«rÄ, kas pÄrsniedz 1800Ā Ā°C pie 7 GPa spiediena. Borazons spÄj ieskrÄpÄt dimantu, taÄu arÄ« ar dimantu var ieskrÄpÄt borazona kristÄlu.
Borazons pirmo reizi tika sintezÄts 1957. gadÄ kompÄnijas General Electric Company vajadzÄ«bÄm. 1969. gadÄ kompÄnija pieŔķīra Å”im savienojumam nosaukumu "borazons".
IzmantoŔana un ražoŔana
[labot | labot pirmkodu]Borazonu izmanto apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bÄ instrumentu ražoÅ”anÄ. Å is materiÄls spÄj izturÄt temperatÅ«ras, kas pÄrsniedz 2000Ā Ā°C. Borazonu izmanto arÄ« juvelierizstrÄdÄjumu ražoÅ”anÄ, stikla apstrÄdÄ, dimantu gravÄÅ”anai.
Borazonu ražoja General Electrics meitas firma GE Superabrasives lÄ«dz 2003. gada decembrim, kad Å”is meitas uzÅÄmums tika pÄrdots kompÄnija Littlejohn & Co..
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- Borazon-CBN (angliski)
