Donava
| Donava | |
|---|---|
| Izteka | Å varcvalde 48°05ā²44ā³N 08°09ā²18ā³E / 48.09556°N 8.15500°E |
| Ieteka | MelnÄ jÅ«ra 45°13ā²03ā³N 29°45ā²41ā³E / 45.21750°N 29.76139°EKoordinÄtas: 45°13ā²03ā³N 29°45ā²41ā³E / 45.21750°N 29.76139°E |
| Caurteces valstis | |
| Garums | 2860Ā km |
| Iztekas augstums | 1078Ā m |
| Ietekas augstums | 0Ā m |
| VidÄjÄ caurtece | 7 000Ā m³/sĀ |
| Baseina platība | 801 463 km² |
Donava (vÄcu: Donau, slovÄku: Dunaj, ungÄru: Duna, horvÄtu: Dunav, serbu: ŠŃнав, rumÄÅu: DunÄre, bulgÄru: ŠŃнав, ukraiÅu: ŠŃнай) ir otra garÄkÄ (aiz Volgas) upe EiropÄ, tek caur desmit Eiropas valstÄ«m un caur Äetru valstu galvaspilsÄtÄm. SÄkas Å varcvaldÄ (VÄcijÄ) un ietek MelnajÄ jÅ«rÄ. Pie ietekas jÅ«rÄ veido lielu deltu.
NozÄ«mÄ«gs transporta ceļŔ, jo kanÄli savieno Donavu ar Reinu, kas ļauj izveidot Å«denstransporta ceļu no Roterdamas ostas lÄ«dz Melnajai jÅ«rai.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Senajos laikos Donava kopÄ ar Reinas upi mÅ«sdienu VÄcijas teritorijÄ galvenokÄrt kalpoja par Romas impÄrijas ziemeļu robežu, gar kuru bija izvietoti vairÄki nocietinÄjumi un romieÅ”u karaspÄka vienÄ«bas.
GalvenÄs pietekas
[labot | labot pirmkodu]TrekninÄtas ir pietekas, kuru garums pÄrsniedz 500 km.
- Leha (Lech) ā labais krasts, VÄcijÄ
- AltmÄ«le (Altmühl) ā kreisais krasts, VÄcijÄ
- IzÄra (Isar) ā labais krasts, VÄcijÄ
- Inna (Inn) ā labais krasts, VÄcijÄ/AustrijÄ
- Ensa (Enns) ā labais krasts, AustrijÄ
- MorÄva (Morava/March) ā kreisais krasts, AustrijÄ/SlovÄkijÄ
- VÄha (VĆ”h) ā kreisais krasts, SlovÄkijÄ
- Hrona (Hron) ā kreisais krasts, SlovÄkijÄ
- Ipeļa (Ipeľ/Ipoly) ā kreisais krasts, SlovÄkijÄ/UngÄrijÄ
- Drava (Drava) ā labais krasts, HorvÄtijÄ
- Tisa (Š¢ŠøŃŠ°) ā kreisais krasts, SerbijÄ
- Sava (Дава) ā labais krasts, SerbijÄ
- TimiÅ”a (ТамиŃ) ā kreisais karsts, SerbijÄ
- MorÄva (ŠŠ¾Ńава) ā labais krasts, SerbijÄ
- Žiu (Jiu) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ
- Iskara (ŠŃŠŗŃŃ) ā labais krasts, BulgÄrija
- Olta (Olt) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ
- Vedeja (Vedea) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ
- ArdžeÅ”a (ArgeÅ) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ
- Jalomica (IalomiÅ£a) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ
- Sireta (Siret) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ
- Pruta (Prut/ŠŃŃŃ) ā kreisais krasts, RumÄnijÄ/UkrainÄ/MoldovÄ
LielÄkÄs pilsÄtas Donavas krastos virzienÄ no iztekas
[labot | labot pirmkodu]- Ulma (Ulm) ā VÄcija
- IngolÅ”tate (Ingolstadt) ā VÄcija
- RÄgensburga (Regensburg) ā VÄcija
- Pasava (Passau) ā VÄcija
- Linca (Linz) ā Austrija
- VÄ«ne (Wien) ā Austrija
- Bratislava (Bratislava) ā SlovÄkija
- BudapeÅ”ta (Budapest) ā UngÄrija
- Vukovara (VukovĆ”r) ā HorvÄtija
- Novi Sada (ŠŠ¾Š²Šø ДаГ) ā Serbija
- Belgrada (ŠŠµŠ¾Š³ŃаГ) ā Serbija
- DrobetaāTurnuseverina (Drobeta-Turnu Severin), RumÄnija
- Vidina (ŠŠøŠ“ин) ā BulgÄrija
- Ruse (Š ŃŃŠµ) ā BulgÄrija
- Breila (BrÄila) ā RumÄnija
- Galaca (GalaÅ£i) ā RumÄnija
- TulÄa (Tulcea) ā RumÄnija
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Donava.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- MÅ«sdienu Ukrainas enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vÄstures enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
|
- Donava
- Austrijas upes
- VÄcijas upes
- SlovÄkijas upes
- UngÄrijas upes
- Serbijas upes
- RumÄnijas upes
- BulgÄrijas upes
- HorvÄtijas upes
- Ukrainas upes
- Moldovas upes
- MelnÄ jÅ«ra
- Vīne
- Lejasaustrija
- Montanas apgabals
- Plevenas apgabals
- Ruses apgabals
- AugŔaustrija
- Bratislavas apgabals
- Trnavas apgabals
- Nitras apgabals
- BÄdene-Virtemberga
- BavÄrija