Pāriet uz saturu

Donava

Vikipēdijas lapa
Donava
Donava pie Dzelzs vārtiem
Donava pie Dzelzs vārtiem
Donava (Eiropa)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Å varcvalde
48°05′44″N 08°09′18″E / 48.09556°N 8.15500°E / 48.09556; 8.15500
Ieteka Melnā jūra
45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°E / 45.21750; 29.76139Koordinātas: 45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°E / 45.21750; 29.76139
Caurteces valstis Karogs: Vācija Vācija
Karogs: AustrijaĀ Austrija
Karogs: Slovākija Slovākija
Karogs: Ungārija Ungārija
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: SerbijaĀ Serbija
Karogs: Rumānija Rumānija
Karogs: Bulgārija Bulgārija
Karogs: UkrainaĀ Ukraina
Garums 2860Ā km
Iztekas augstums 1078Ā m
Ietekas augstums 0Ā m
Vidējā caurtece 7 000Ā m³/sĀ 
Baseina platība 801 463 km² 
Donava Vikikrātuvē

Donava (vācu: Donau, slovāku: Dunaj, ungāru: Duna, horvātu: Dunav, serbu: Š”ŃƒŠ½Š°Š², rumāņu: Dunăre, bulgāru: Š”ŃƒŠ½Š°Š², ukraiņu: Š”ŃƒŠ½Š°Š¹) ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstÄ«m un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas Å varcvaldē (Vācijā) un ietek Melnajā jÅ«rā. Pie ietekas jÅ«rā veido lielu deltu.

Nozīmīgs transporta ceļŔ, jo kanāli savieno Donavu ar Reinu, kas ļauj izveidot ūdenstransporta ceļu no Roterdamas ostas līdz Melnajai jūrai.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Senajos laikos Donava kopā ar Reinas upi mÅ«sdienu Vācijas teritorijā galvenokārt kalpoja par Romas impērijas ziemeļu robežu, gar kuru bija izvietoti vairāki nocietinājumi un romieÅ”u karaspēka vienÄ«bas.

Galvenās pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Trekninātas ir pietekas, kuru garums pārsniedz 500 km.

Lielākās pilsētas Donavas krastos virzienā no iztekas

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]