Edirne

Edirne
Edirne;
	pilsēta
	EdirneEdirne Turcijas kartē.
	Koordinātas: 41°40′N 26°34′E / 41.667°N 26.567°EKoordinātas: 41°40′N 26°34′E / 41.667°N 26.567°E
Valsts	Turcija
Reģions	Marmora jūras reģions
Ils	Edirnes ils
Platība
• Kopējā	844 km2
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	180 327
• blīvums	152,1/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Auto reģ. nr. kods	22
	Edirne Vikikrātuvē

Edirne (turku: Edirne), vēsturiski Adriānopole (grieķu: Ἁδριανούπολις) ir pilsēta Turcijas vistālākajā rietumu reģionā pie robežas ar Grieķiju. Edirnes ila centrs.

Nosaukums

Pilsēta nosaukta tās dibinātāja, Romas imperatora Adriāna vārdā un grieķi pilsētu tā sauc arī mūsdienās. Turki pilsētu gan oficiāli, gan sarunvalodā sauc par Edirni, lai arī pastāv otrs apzīmējums Edrene. Pilsētas nosaukumi citās valodās: bulgāru Odrin, maķedoniešu Едрене un serbu Jedrene. Iespējams, visi šie vārdi atvasināti no vārda Adrians.

Vēsture

Edirnes apkaime bija karalauks vairāk kā 16 ievērojamām militārajām sadursmēm jau kopš antīkās Grieķijas laikiem.

Saskaņā ar grieķu mitoloģiju, valdnieka Agamemnona dēls Orests uzcēla pilsētu Orestijas (Orestias) vietā, kur satek upes Tundža, Arda un Hebrusa. Pilsētu vēlāk no jauna dibināja Romas imperators Adriāns vietā, kur agrāk esot bijusi trāķiešu pilsēta Uskudama (arī Uskadama vai Uskodama). Adriāns pilsētu paplašināja un uzcēla vairākus pieminekļus. Pilsētu noteica par Romas impērijas Hemimontas, jeb Trāķijas provinces centru. 323. gadā pie pilsētas kaujā Adriāns nogalināja Licīniju, bet 378. gadā Valēnu nogalināja goti. 813. gadā pilsētu aplenca bulgāru hans Krums.

Latīņu impērijas laikā pie Adriānopoles bulgāru valdnieks Kalojans sakāva krustnešus, bet vēlāk (1227) pilsētu iekaroja Epīras despots Teodors Komnenoss. Vēlāk viņa karaspēku sakāva Bulgārijas cars Ivans II Asens. 1365. gadā pilsētu iekaroja Osmaņu impērijas sultāns Murats I un to pasludināja par galvaspilsētu līdz 1453. gadam, kad osmaņi ieņēma Konstantinopoli. Adriānopolē dzimis Konstantinopoles iekarotājs sultāns Mehmeds II (1432).

Osmaņu impērijā Adriānopole bija vilājeta galvaspilsēta ar 96 000 iedzīvotājiem. Pilsētā uzplauka vilnas, zīda, paklāju un lauksaimniecības produktu tirdzniecība.

Krievu—turku kara (1828—1829) un Krievu—turku kara (1877—1878) laikā pilsētu īslaicīɡi iekaroja Krievijas Impērijas karaspēks. 1905. gadā pilsēta cieta plašā ugunsgrēkā. 1905. gadā pilsētā dzīvoja 80 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 30 tūkstoši bija musulmaņi (turki, albāņi, čigāni un čerkesi), 22 tūkstoši grieķu, 10 tūkstoši bulgāru, 4 tūkstoši armēņu, 12 tūkstoši ebreju un 2 tūkstoši citu tautību.

Balkānu karu laikā (1912-13) Adriānopole bija turku galvenais Konstantinopoles un austrumu Trāķijas aizsardzības cietoksnis, kuru ieņēma bulɡāru armija. Londonas miera līgums (1913) paredzēja Adriānopoles (bulgāru: Одрин) iekļaušanu Bulgārijā. 1920. gados to īslaicīɡi iekaroja grieķi, bet pēc Lozannas miera līguma 1923. ɡadā to atɡuva turki.