Pāriet uz saturu

Gallija

Vikipēdijas lapa
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras

Gallija (latīņu: Gallia) bija kultÅ«rvēsturisks reÄ£ions Rietumeiropā, kurā no 6. gadsimta p.m.ē. pamatā dzÄ«voja galli,[1] kā arÄ« beļģi, akvitāņi, ligÅ«ri un ibēri. Gallija atradās tagadējās Francijas, Beļģijas, NÄ«derlandes, Luksemburgas, Å veices, Itālijas (Ziemeļitālijas) un Vācijas (Reinas upes kreisā krasta pusē) teritorijās. Tās platÄ«ba bija 494 000 km².[2] Galli bija HallÅ”tates kultÅ«ras (daļēji) un Latēnas kultÅ«ras nesēji.

No 3. gadsimta p.m.ē. beigām lÄ«dz 5. gadsimtam m.ē. Galliju, sākotnēji daļēji, bet vēlāk pilnÄ«bā, pakļāva Senā Roma. Sākot ar 5. gadsimtu m.ē. Gallijas teritorijā nepārtraukti iebruka Ä£ermāņu ciltis un 5. gadsimtā m.ē. tika iekļauta Franku valsts teritorijā. Nosaukums teritorijai vēl kādu laiku saglabājās, bet ar laiku tas pazuda. Interesanti, ka Francijas nosaukums grieÄ·u valodā joprojām ir Gallija (grieÄ·u: Γαλλία).

Pirms romieŔu Gallija

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Galli

Galli ir vairāku Ä·eltu cilÅ”u grupa. Viena no hipotēzēm apgalvo, ka galli ir ienākuÅ”i Gallijā no Centrāleiropas un Melnā jÅ«ras piekrastes, savukārt cita hipotēze pieļauj, ka ap 7. gadsimtu p.m.ē. galli bija autohtoni teritorijā no Reinas lÄ«dz Vidusdonavas zemienei. 6. gadsimtu p.m.ē. galli migrēja uz rietumiem, nonākot Gallijā. Galli bija HallÅ”tates kultÅ«ras (daļēji) un Latēnas kultÅ«ras nesēji. Å ajā laikā viņi nonāca arÄ« Senās GrieÄ·ijas, FeniÄ·ijas un etrusku kultÅ«ras ietekmē.

RomieŔu Gallija

[labot | labot pirmkodu]
Gallija un apkārtējās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē.

3. gadsimta p.m.ē. beigās un 2. gadsimtā p.m.ē. Galliju sāka pakļaut Senā Roma. Vispirms lÄ«dz 203. gadam p.m.ē. romieÅ”i iekaroja Cizalpijas Galliju (mÅ«sdienu Ziemeļitālija), lÄ«dz 123. gadam p.m.ē. tika iekarota Narbonas Gallija (mÅ«sdienu Francijas dienvidi). 120. gadā p.m.ē. Gallijā iebruka kimbri un teitoņi, kurus romieÅ”i sakāva 103. gadā p.m.ē. Romas valdnieks JÅ«lijs Cēzars no 58. lÄ«dz 51. gadam p.m.ē. vairākās kampaņās iekaroja visu Galliju, izveidojot četras Romas impērijas provinces — Gallia Narbonensis (mÅ«sdienu Francijas dienvidi), Gallia Aquitania (mÅ«sdienu Francijas dienvidrietumi, Å”ajā provincē dzÄ«voja basku priekÅ”teči un akvitāņi), Belgika (mÅ«sdienu Francijas ziemeļi, Beļģijas, NÄ«derlandes teritorijas, Vācijas teritorija uz rietumiem no Reinas) un Gallia Celtica (mÅ«sdienu Francijas centrālā daļa, ziemeļu, rietumu un arÄ« austrumu apgabali). Vēlāk dalÄ«jums mainÄ«jās — daļā no Gallia Celtica tika pārveidota par Lugdunesis Gallia.

Sākot ar 5. gadsimtu m.ē. Gallijas teritorijā nepārtraukti iebruka ģermāņu ciltis un 5. gadsimtā m.ē. tika iekļauta Franku valsts teritorijā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«History of France: Prehistory to RomanĀ» (angļu). History World. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-02-14. SkatÄ«ts: 2011-04-14. Arhivēts 2011-02-14 Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ Aaron Arrowsmith. A Grammar of Ancient Geography,: Compiled for the Use of King's College School. S. Arrowsmith, ... and B. Fellowes, 1832. 50.Ā lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]