Gallija

Gallija (latÄ«Åu: Gallia) bija kultÅ«rvÄsturisks reÄ£ions RietumeiropÄ, kurÄ no 6. gadsimta p.m.Ä. pamatÄ dzÄ«voja galli,[1] kÄ arÄ« beļģi, akvitÄÅi, ligÅ«ri un ibÄri. Gallija atradÄs tagadÄjÄs Francijas, Beļģijas, NÄ«derlandes, Luksemburgas, Å veices, ItÄlijas (ZiemeļitÄlijas) un VÄcijas (Reinas upes kreisÄ krasta pusÄ) teritorijÄs. TÄs platÄ«ba bija 494 000 km².[2] Galli bija HallÅ”tates kultÅ«ras (daļÄji) un LatÄnas kultÅ«ras nesÄji.
No 3. gadsimta p.m.Ä. beigÄm lÄ«dz 5. gadsimtam m.Ä. Galliju, sÄkotnÄji daļÄji, bet vÄlÄk pilnÄ«bÄ, pakļÄva SenÄ Roma. SÄkot ar 5. gadsimtu m.Ä. Gallijas teritorijÄ nepÄrtraukti iebruka Ä£ermÄÅu ciltis un 5. gadsimtÄ m.Ä. tika iekļauta Franku valsts teritorijÄ. Nosaukums teritorijai vÄl kÄdu laiku saglabÄjÄs, bet ar laiku tas pazuda. Interesanti, ka Francijas nosaukums grieÄ·u valodÄ joprojÄm ir Gallija (grieÄ·u: Īαλλία).
Pirms romieŔu Gallija
[labot | labot pirmkodu]Galli ir vairÄku Ä·eltu cilÅ”u grupa. Viena no hipotÄzÄm apgalvo, ka galli ir ienÄkuÅ”i GallijÄ no CentrÄleiropas un MelnÄ jÅ«ras piekrastes, savukÄrt cita hipotÄze pieļauj, ka ap 7. gadsimtu p.m.Ä. galli bija autohtoni teritorijÄ no Reinas lÄ«dz Vidusdonavas zemienei. 6. gadsimtu p.m.Ä. galli migrÄja uz rietumiem, nonÄkot GallijÄ. Galli bija HallÅ”tates kultÅ«ras (daļÄji) un LatÄnas kultÅ«ras nesÄji. Å ajÄ laikÄ viÅi nonÄca arÄ« SenÄs GrieÄ·ijas, FeniÄ·ijas un etrusku kultÅ«ras ietekmÄ.
RomieŔu Gallija
[labot | labot pirmkodu]
3. gadsimta p.m.Ä. beigÄs un 2. gadsimtÄ p.m.Ä. Galliju sÄka pakļaut SenÄ Roma. Vispirms lÄ«dz 203. gadam p.m.Ä. romieÅ”i iekaroja Cizalpijas Galliju (mÅ«sdienu ZiemeļitÄlija), lÄ«dz 123. gadam p.m.Ä. tika iekarota Narbonas Gallija (mÅ«sdienu Francijas dienvidi). 120. gadÄ p.m.Ä. GallijÄ iebruka kimbri un teitoÅi, kurus romieÅ”i sakÄva 103. gadÄ p.m.Ä. Romas valdnieks JÅ«lijs CÄzars no 58. lÄ«dz 51. gadam p.m.Ä. vairÄkÄs kampaÅÄs iekaroja visu Galliju, izveidojot Äetras Romas impÄrijas provinces ā Gallia Narbonensis (mÅ«sdienu Francijas dienvidi), Gallia Aquitania (mÅ«sdienu Francijas dienvidrietumi, Å”ajÄ provincÄ dzÄ«voja basku priekÅ”teÄi un akvitÄÅi), Belgika (mÅ«sdienu Francijas ziemeļi, Beļģijas, NÄ«derlandes teritorijas, VÄcijas teritorija uz rietumiem no Reinas) un Gallia Celtica (mÅ«sdienu Francijas centrÄlÄ daļa, ziemeļu, rietumu un arÄ« austrumu apgabali). VÄlÄk dalÄ«jums mainÄ«jÄs ā daÄ¼Ä no Gallia Celtica tika pÄrveidota par Lugdunesis Gallia.
SÄkot ar 5. gadsimtu m.Ä. Gallijas teritorijÄ nepÄrtraukti iebruka Ä£ermÄÅu ciltis un 5. gadsimtÄ m.Ä. tika iekļauta Franku valsts teritorijÄ.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«History of France: Prehistory to RomanĀ» (angļu). History World. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-02-14. SkatÄ«ts: 2011-04-14. ArhivÄts 2011-02-14 Wayback Machine vietnÄ.
- ā Aaron Arrowsmith. A Grammar of Ancient Geography,: Compiled for the Use of King's College School. S. Arrowsmith, ... and B. Fellowes, 1832. 50.Ā lpp.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Gallija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vÄstures enciklopÄdijas raksts (angliski)
| Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|