Pāriet uz saturu

Geizers

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Strokkura geizers ÄŖslandē

Geizers ir karstais avots, kam raksturÄ«ga neregulāra karstā Å«dens vai tvaika izÅ”auÅ”anās no Zemes dzÄ«lēm.[1] Geizeru uzbÅ«vi pēta hidroÄ£eoloÄ£ija. Geizeri atrodas tikai dažās vietās uz pasaules un tie ļoti reti izÅ”auj Å«dens strÅ«klu, lÄ«dz ar to tā ir reta dabas parādÄ«ba. Galvenokārt visi geizeru lauki atrodas netālu no vulkāniski aktÄ«vajām teritorijām. ÅŖdens uzsilst aptuveni 2 kilometru dziļumā, kur tas saskaras ar karstiem iežiem. Pasaulē ir aptuveni 1000 geizeru, no kuriem puse atrodas Jeloustonas nacionālajā parkā.[2] Geizeru vulkāniskā aktivitāte var mainÄ«ties vai arÄ« aprimt, jo notiek minerālu nogulsnÄ“Å”anās, kas geizeru nobloķē, blakus geizeru aktivitātes pastiprināŔanās, zemestrīču darbÄ«ba vai arÄ« cilvēku iejaukÅ”anās.[3]

Pasaulē kopā ir tikai seÅ”i reÄ£ioni, kuros atrodas geizeri. ASV atrodas divi no Å”iem reÄ£ioniem, savukārt pa vienam ā€” Jaunzēlandē, Islandē, Krievijā un Čīlē.

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]
Geizers Kalifornijā, ASV

Pirmo reizi eiropieÅ”i par geizeriem dzirdēja 1294. gadā, kad tie pirmo reizi tos ieraudzÄ«ja Islandē. Vārds "geizers" ir cēlies no slavenākā Islandes geizera ā€” "Geysir", kura nosaukums ir cēlies no islandieÅ”u vārda "gjĆ³sa", kas savukārt latviski nozÄ«mē ā€” "izŔļākties". Starp citu, Å”o vārdu islandieÅ”i esot patentējuÅ”i un to nemaz tik brÄ«vi nevar izmantot.[4] MÅ«sdienās Ŕī konkrētā geizera vārds ir mazliet pārveidots un to lieto, lai apzÄ«mētu visus Ŕī veida Ä£eoloÄ£iskos objektus.

Geizeru uzbūve un darbība

[labot | labot pirmkodu]
Geizers Jeloustonas nacionālajā parkā

Geizeri ir Ä«slaicÄ«gas Ä£eoloÄ£iskas Ä«patnÄ«bas. Geizers darbojas augstākais dažus tÅ«kstoÅ”us gadu. Tie atrodas vulkāniskajos apgabalos. Geizeri rodas, kad karstie vulkāniskie ieži apakÅ”zemes kambaros sakarsē Å«deni lÄ«dz vārÄ«Å”anās temperatÅ«rai, tad raduÅ”ies tvaiki izspiež ārpusē spēcÄ«gu tvaika Å«dens strÅ«klu. Geizeri var pastāvēt tikai vulkāniski aktÄ«vajās teritorijās, tāpēc, ka to pastāvÄ“Å”anai nepiecieÅ”ami trÄ«s svarÄ«gi apstākļi:

  1. IntensÄ«vs karstumsĀ ā€” karstums, kas nepiecieÅ”ams, lai geizers darbotos, nāk no magmas, kas atrodas tuvu zemes virskārtai. Tā kā geizera darbÄ«bai nepiecieÅ”ams daudz lielāks karstums, nekā tas parasti ir pie zemes virskārtas, tad geizeri atrodas tikai pie vulkāniem vai vulkāniski aktÄ«vām teritorijām. Lai gan reti, geizeri ir sastopami arÄ« Ä£eoloÄ£iskajās vietās, kur ir pieejama vulkāniskā karstuma izteka.
  2. ÅŖdensĀ ā€” Å«dens, ko geizers izÅ”auj, rodas no sniega un lietus. Kad nokriŔņi sasniedz zemi, tie aiztek uz upēm un strautiem. Neliela daļa (aptuveni 5%) iesÅ«cas zemē. Pamazām, pārvietojoties pa Å”aurām plaisiņām, Å«dens atrod ceļu uz apakÅ”zemes tuneļiem, kas veido geizera sistēmu, un pēc tam tiek izÅ”auts virszemē. Ceļojums no zemes virsmas cauri iežiem un atpakaļ virszemē, izÅ”aujoties no geizera, var ilgt vairāk kā 500 gadu.
  3. Cauruļveidu sistēmaĀ ā€” geizera cauruļveida sistēmā ir nepiecieÅ”ams slānis ar Å«deni. Tajā ietilpst arÄ« rezervuārs, kurā tas uzkarst. Geizeri bieži vien atrodas zemes plaisās, kas veidojuŔās no zemestrÄ«cēm. Cauruļveida sistēma ir veidota no plaisu, spraugu, porainu vietu un dažreiz caurumu sistēmām. SaspieÅ”anās sistēmā izraisa spiediena paaugstināŔanos, kas izraisa geizera izvirdumu.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Anita Biseniece. Kontinentu Ä£eogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
  2. ā†‘ Glennon, J.A., 2007
  3. ā†‘ Bryan, T.S. 1995
  4. ā†‘ Gatis Pāvils. Ā«SprāgstoÅ”ie avotiĀ» (latviski). www.apollo.lv, 2005.Ā gada 28.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2008.Ā gada 14.Ā maijā.[novecojusiĀ saite] Kļūda atsaucē: Kļūda atsaucē: NederÄ«ga <ref> iezÄ«me


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Geizers&oldid=4299249"