Japigi
_(simple_map).svg)
Japigi (latÄ«Åu: Iapyges, Iapygii, grieÄ·u: ĪĪ¬ĻĻ Ī³ĪµĻ) ir indoeiropieÅ”u tauta, kas dzÄ«voja senajÄ ItÄlijas teritorijÄ, mÅ«sdienu ApÅ«lijas apgabalÄ, un kuru vÄlÄk asimilÄja romieÅ”i.
Tiek uzskatÄ«ts, ka japigi ir cÄluÅ”ies no ilÄ«rieÅ”iem. TurklÄt, HÄrodots izteica viedokli, ka japigu etnosa veidoÅ”anÄ piedalÄ«jÄs KrÄtas mÄ«nojieÅ”u izceļotÄji.[1] Tas kopumÄ saskan ar vienu no VidusjÅ«ras migrÄcijas virzieniem bronzas laikmeta beigÄs, tai skaitÄ pateicoties kÄrtÄjam indoeiropieÅ”u ieceļoÅ”anas vilnim no Piedonavas uz GrieÄ·ijas teritoriju, uz Egejas jÅ«ras salÄm un MazÄziju, izraisot reÄ£iona autohtono iedzÄ«votÄju daļas migrÄciju.
Japigi runÄja mesapu valodÄ. Mesapi bija japigu cilts, kas dzÄ«voja ApÅ«lijas paÅ”os dienvidos. Pie japigiem ir pieskaitÄmi arÄ« pevketi un, iespÄjams, arÄ« davni. PÄc citas versijas davni kaut arÄ« valodas ziÅÄ bija radniecÄ«gi ilÄ«rieÅ”u mesapu grupai, taÄu uz ApenÄ«nu pussalu bija atceļojuÅ”i no BalkÄnu pussalas ievÄrojami vÄlÄk.
SengrieÄ·u autori atvasinÄja japigu nosaukumu no Japiga, Dedala mitoloÄ£iskÄ dÄla. RomieÅ”u autori tos sauca par apūļiem (Apuli), salentÄ«niem (Salentini) un kalabriem (Calabri). Japigi bija radniecÄ«gi enotriem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā ŠŠµŃŠ¾Š“Š¾Ń, Ā«ŠŃŃŠ¾ŃŠøŃĀ», ŠŗŠ½ŠøŠ³Š° 7, Š°Š±Š·. 170
