Pāriet uz saturu

Kārlis Linnejs

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Linnaeus)
Kārlis Linnejs
Carl von LinnƩ
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs
Personīgā informācija
Dzimis 1707.Ā gada 23.Ā maijā
Valsts karogs: Zviedrija Roshulta, Smolandes province (mūsdienās Krūnuberjas lēne), Zviedrija
Miris 1778.Ā gada 10.Ā janvārÄ« (70Ā gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Upsāla, Zviedrija
DzÄ«vesĀ vieta Zviedrija
Tautība zviedrs
Vecāki Nils un Kristīne Linneji
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne zooloģija, medicīna, botānika
Darba vietas Stokholma
AlmaĀ mater
Sasniegumi, atklājumi binārā nomenklatūra (dzīvnieku un augu sistemātikas pamatlicējs)

Kārlis Linnejs[1] (zviedru: Carl von LinnĆ©, latīņu: Carolus Linnaeus; dzimis 1707.Ā gada 23.Ā maijā, miris 1778.Ā gada 10.Ā janvārÄ«) bija zviedru dabaszinātnieks, botāniÄ·is, zoologs un ārsts, kurÅ” ieņem izŔķiroÅ”u vietu bioloÄ£ijas vēsturē kā mÅ«sdienu sistemātikas un taksonomijas pamatlicējs. Pēc 1761. gada viņŔ lietoja arÄ« muižnieka titulu von LinnĆ©.[2] Linnejs tiek plaÅ”i dēvēts par taksonomijas tēvu, jo viņa darbi radikāli mainÄ«ja veidu, kā dzÄ«vie organismi tiek aprakstÄ«ti, klasificēti un nosaukti, ievieÅ”ot vienotu un starptautiski lietojamu zinātnisko valodu. Linneja nozÄ«mÄ«gākais ieguldÄ«jums ir binārās nomenklatÅ«ras ievieÅ”ana ā€” sugu nosaukÅ”anas sistēma, kur katras sugas zinātniskais nosaukums sastāv no divām daļām, tas ir, Ä£ints nosaukuma un sugas epiteta, piemēram, Homo sapiens.[2] Å Ä« pieeja tika konsekventi Ä«stenota viņa darbos, Ä«paÅ”i Systema Naturae, un sasaistÄ«ta ar hierarhisku klasifikāciju, iedalot organismus valstÄ«s, klasēs, kārtās, dzimtās, Ä£intÄ«s un sugās. Linnejs uzsvēra morfoloÄ£isko pazÄ«mju nozÄ«mi un loÄ£isku, salÄ«dzināmu struktÅ«ru dabas daudzveidÄ«bas aprakstā, cenÅ”oties aptvert visu dzÄ«vo dabu vienotā sistēmā.

Linneja ietekme uz mÅ«sdienu bioloÄ£iju ir ilgstoÅ”a un fundamentāla. Lai gan taksonomija kopÅ” 18. gadsimta ir bÅ«tiski attÄ«stÄ«jusies, Ä«paÅ”i pēc evolÅ«cijas teorijas un molekulārās bioloÄ£ijas ienākÅ”anas, Linneja ieviestā nosaukumu sistēma joprojām veido bioloÄ£iskās nomenklatÅ«ras pamatu. NomenklatÅ«ras kodeksos par atskaites punktiem noteikti arÄ« konkrēti viņa darbi, tas ir, botānikā par sākumpunktu kalpo Species Plantarum (1753),[3] bet zooloÄ£ijā ā€” Systema Naturae 10. izdevums (1758). Å ie principi tiek izmantoti botānikā, zooloÄ£ijā, mikrobioloÄ£ijā un paleontoloÄ£ijā, nodroÅ”inot precÄ«zu zinātnisko saziņu visā pasaulē. Tādējādi Kārlis Linnejs ir viens no nozÄ«mÄ«gākajiem dabaszinātniekiem zinātnes vēsturē, kura idejas noteica bioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bas struktÅ«ru lÄ«dz pat mÅ«sdienām.

Agrīnā dzīve un izglītība

[labot | labot pirmkodu]
Māja Roshultā, kur Linnejs pavadīja savu bērnību

Kārlis Linnejs piedzima 1707.Ā gada 23.Ā maijā Roshultas (RĆ„shult) ciemā, Smolandes provincē, Zviedrijas dienvidos (mÅ«sdienās KrÅ«nuberjas lēnē) luterāņu mācÄ«tāja Ä£imenē. Viņa tēvs NÄ«lss IngemarÅ”ons Linnejs (Nils Ingermarsson Linnaeus) bija Stenbruhultas draudzes vikārs, bet māte bija KristÄ«na Brodersonija. Kārlis bija vecākais bērns Ä£imenē. 1709. gadā Ä£imene pārcēlās uz Stenbruhultas mācÄ«tājmāju, kur tēvs ierÄ«koja dārzu un audzēja arÄ« Zviedrijas klimatam neparastus augus, tostarp no Vācijas ievestus. Å Ä« vide tiek uzskatÄ«ta par vienu no nozÄ«mÄ«gākajiem priekÅ”noteikumiem Linneja agrÄ«najai interesei par augiem. Jau bērnÄ«bā Linnejs tika iepazÄ«stināts ar augu nosaukumiem un to sakārtoÅ”anu, un viņu Ä«paÅ”i saistÄ«ja augu daudzveidÄ«ba un nosaukumu sistēmiskums. Septiņu gadu vecumā viņŔ sāka mācÄ«ties pie privātskolotāja. 1716. gadā uzsāka mācÄ«bas VekŔē (VƤxjƶ), vēlāk periodiski atkal turpinot izglÄ«tÄ«bu privāti. 1724. gadā Linnejs iestājās Ä£imnāzijā. Skolas gados viņŔ arvien vairāk pievērsās dabas novērojumiem un botānikai, nereti atstājot novārtā klasiskās valodas, teoloÄ£iju un citus priekÅ”metus, kas tajā laikā tika uzskatÄ«ti par akadēmiskās karjeras pamatu. Vecāki sākotnēji bija iecerējuÅ”i, ka viņŔ kļūs par garÄ«dznieku, taču Linneja intereses virzÄ«jās citā virzienā.

IzŔķiroÅ”u atbalstu agrÄ«najā izglÄ«tÄ«bas posmā sniedza ārsts un skolotājs Johans Rotmans, kurÅ” Linneju iedroÅ”ināja nodarboties ar botāniku, deva papildu zināŔanas un ieteica turpināt studijas universitātē. Linneja aizrauÅ”anās ar augu vākÅ”anu, novēroÅ”anu un klasificÄ“Å”anu jau Å”ajā posmā liecināja par spēju saskatÄ«t likumsakarÄ«bas dabas daudzveidÄ«bā. 1727. gadā Linnejs uzsāka medicÄ«nas studijas Lundas Universitātē, bet jau 1728. gadā pārgāja uz Upsālas Universitāti, ko uzskatÄ«ja par piemērotāku vietu, lai paralēli medicÄ«nai padziļināti apgÅ«tu botāniku. 18. gadsimtā botānika tika uzskatÄ«ta par bÅ«tisku medicÄ«nas sastāvdaļu, jo Ä«paÅ”i ārstniecÄ«bas augu izpētē, tādēļ medicÄ«nas un dabaszinātņu izglÄ«tÄ«ba bija cieÅ”i savstarpēji saistÄ«ta.

Upsalā Linneja izglÄ«tÄ«ba un zinātniskā izaugsme lielā mērā balstÄ«jās uz paÅ”studijām un mentoru atbalstu. 1729. gadā bÅ«tiska nozÄ«me bija iepazÄ«Å”anās ar Olofu Celsiju, kura plaŔā bibliotēka nodroÅ”ināja pieeju nozÄ«mÄ«giem zinātniskiem avotiem. Vēlāk Linnejs demonstrēja botāniku Upsālas Universitātes botāniskajā dārzā un dzÄ«voja pie Olofa Rudbeka jaunākā, kas ļāva apvienot teorētiskās studijas ar praktisku darbu. Å ajā periodā viņŔ nostiprināja pamatus anatomijā, fizioloÄ£ijā un medicÄ«nā, vienlaikus attÄ«stot sistemātisku augu pasaules izpēti un klasifikācijas interesi, kas kļuva par viņa turpmākās zinātniskās darbÄ«bas kodolu.

Turpmākā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

1735. gadā viņŔ pabeidza Harderveikas Universitāti un izdeva savu pirmo izdevumu Systema Naturae, kurā sāka aprakstÄ«t dzÄ«vās radÄ«bas. Å o gadu laikā viņŔ sarakstÄ«jās un satikās ar citiem ievērojamākajiem Eiropas botāniÄ·iem un turpināja pilnveidot savu klasificÄ“Å”anas shēmu. Linnejs turpināja pārstrādāt savu darbu Systema Naturae, kura bija izaugusi no niecÄ«gas broŔūras par vairāk sējumu izdevumu. Viņam tika sÅ«tÄ«ti aizvien jauni augu un dzÄ«vnieku eksemplāri no visām pasaules vietām.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ EksonÄ«ms; pēc zviedru Ä«paÅ”vārdu atveidoÅ”anas vārds atveidojams kā ā€˜Kārls (Karls) fon Linnejsā€™
  2. 1 2 Ā«Carl LinnaeusĀ». uu.se (angļu). Uppsala Universitet. SkatÄ«ts: 2026.Ā gada 10.Ā janvārÄ«.
  3. ā†‘ Ā«INTERNATIONAL CODE OF NOMENCLATURE FOR ALGAE, FUNGI, AND PLANTS (MADRID CODE)Ā». iaptglobal.org (angļu). SkatÄ«ts: 2026.Ā gada 10.Ā janvārÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kārlis_Linnejs&oldid=4393714"