Linneja ietekme uz mÅ«sdienu bioloÄ£iju ir ilgstoÅ”a un fundamentÄla. Lai gan taksonomija kopÅ” 18. gadsimta ir bÅ«tiski attÄ«stÄ«jusies, Ä«paÅ”i pÄc evolÅ«cijas teorijas un molekulÄrÄs bioloÄ£ijas ienÄkÅ”anas, Linneja ieviestÄ nosaukumu sistÄma joprojÄm veido bioloÄ£iskÄs nomenklatÅ«ras pamatu. NomenklatÅ«ras kodeksos par atskaites punktiem noteikti arÄ« konkrÄti viÅa darbi, tas ir, botÄnikÄ par sÄkumpunktu kalpo Species Plantarum (1753),[3] bet zooloÄ£ijÄ ā Systema Naturae 10. izdevums (1758). Å ie principi tiek izmantoti botÄnikÄ, zooloÄ£ijÄ, mikrobioloÄ£ijÄ un paleontoloÄ£ijÄ, nodroÅ”inot precÄ«zu zinÄtnisko saziÅu visÄ pasaulÄ. TÄdÄjÄdi KÄrlis Linnejs ir viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem dabaszinÄtniekiem zinÄtnes vÄsturÄ, kura idejas noteica bioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bas struktÅ«ru lÄ«dz pat mÅ«sdienÄm.
MÄja RoshultÄ, kur Linnejs pavadÄ«ja savu bÄrnÄ«bu
KÄrlis Linnejs piedzima 1707.Ā gada 23.Ā maijÄRoshultas (RĆ„shult) ciemÄ, Smolandes provincÄ, Zviedrijas dienvidos (mÅ«sdienÄs KrÅ«nuberjas lÄnÄ) luterÄÅu mÄcÄ«tÄja Ä£imenÄ. ViÅa tÄvs NÄ«lss IngemarÅ”ons Linnejs (Nils Ingermarsson Linnaeus) bija Stenbruhultas draudzes vikÄrs, bet mÄte bija KristÄ«na Brodersonija. KÄrlis bija vecÄkais bÄrns Ä£imenÄ. 1709. gadÄ Ä£imene pÄrcÄlÄs uz Stenbruhultas mÄcÄ«tÄjmÄju, kur tÄvs ierÄ«koja dÄrzu un audzÄja arÄ« Zviedrijas klimatam neparastus augus, tostarp no VÄcijas ievestus. Å Ä« vide tiek uzskatÄ«ta par vienu no nozÄ«mÄ«gÄkajiem priekÅ”noteikumiem Linneja agrÄ«najai interesei par augiem. Jau bÄrnÄ«bÄ Linnejs tika iepazÄ«stinÄts ar augu nosaukumiem un to sakÄrtoÅ”anu, un viÅu Ä«paÅ”i saistÄ«ja augu daudzveidÄ«ba un nosaukumu sistÄmiskums. SeptiÅu gadu vecumÄ viÅÅ” sÄka mÄcÄ«ties pie privÄtskolotÄja. 1716. gadÄ uzsÄka mÄcÄ«bas VekÅ”Ä (VƤxjƶ), vÄlÄk periodiski atkal turpinot izglÄ«tÄ«bu privÄti. 1724. gadÄ Linnejs iestÄjÄs Ä£imnÄzijÄ. Skolas gados viÅÅ” arvien vairÄk pievÄrsÄs dabas novÄrojumiem un botÄnikai, nereti atstÄjot novÄrtÄ klasiskÄs valodas, teoloÄ£iju un citus priekÅ”metus, kas tajÄ laikÄ tika uzskatÄ«ti par akadÄmiskÄs karjeras pamatu. VecÄki sÄkotnÄji bija iecerÄjuÅ”i, ka viÅÅ” kļūs par garÄ«dznieku, taÄu Linneja intereses virzÄ«jÄs citÄ virzienÄ.
IzŔķiroÅ”u atbalstu agrÄ«najÄ izglÄ«tÄ«bas posmÄ sniedza Ärsts un skolotÄjs Johans Rotmans, kurÅ” Linneju iedroÅ”inÄja nodarboties ar botÄniku, deva papildu zinÄÅ”anas un ieteica turpinÄt studijas universitÄtÄ. Linneja aizrauÅ”anÄs ar augu vÄkÅ”anu, novÄroÅ”anu un klasificÄÅ”anu jau Å”ajÄ posmÄ liecinÄja par spÄju saskatÄ«t likumsakarÄ«bas dabas daudzveidÄ«bÄ. 1727. gadÄ Linnejs uzsÄka medicÄ«nas studijas Lundas UniversitÄtÄ, bet jau 1728. gadÄ pÄrgÄja uz UpsÄlas UniversitÄti, ko uzskatÄ«ja par piemÄrotÄku vietu, lai paralÄli medicÄ«nai padziļinÄti apgÅ«tu botÄniku. 18. gadsimtÄ botÄnika tika uzskatÄ«ta par bÅ«tisku medicÄ«nas sastÄvdaļu, jo Ä«paÅ”i ÄrstniecÄ«bas augu izpÄtÄ, tÄdÄļ medicÄ«nas un dabaszinÄtÅu izglÄ«tÄ«ba bija cieÅ”i savstarpÄji saistÄ«ta.
UpsalÄ Linneja izglÄ«tÄ«ba un zinÄtniskÄ izaugsme lielÄ mÄrÄ balstÄ«jÄs uz paÅ”studijÄm un mentoru atbalstu. 1729. gadÄ bÅ«tiska nozÄ«me bija iepazīŔanÄs ar Olofu Celsiju, kura plaÅ”Ä bibliotÄka nodroÅ”inÄja pieeju nozÄ«mÄ«giem zinÄtniskiem avotiem. VÄlÄk Linnejs demonstrÄja botÄniku UpsÄlas UniversitÄtes botÄniskajÄ dÄrzÄ un dzÄ«voja pie Olofa Rudbeka jaunÄkÄ, kas ļÄva apvienot teorÄtiskÄs studijas ar praktisku darbu. Å ajÄ periodÄ viÅÅ” nostiprinÄja pamatus anatomijÄ, fizioloÄ£ijÄ un medicÄ«nÄ, vienlaikus attÄ«stot sistemÄtisku augu pasaules izpÄti un klasifikÄcijas interesi, kas kļuva par viÅa turpmÄkÄs zinÄtniskÄs darbÄ«bas kodolu.
1735. gadÄ viÅÅ” pabeidza Harderveikas UniversitÄti un izdeva savu pirmo izdevumu Systema Naturae, kurÄ sÄka aprakstÄ«t dzÄ«vÄs radÄ«bas. Å o gadu laikÄ viÅÅ” sarakstÄ«jÄs un satikÄs ar citiem ievÄrojamÄkajiem Eiropas botÄniÄ·iem un turpinÄja pilnveidot savu klasificÄÅ”anas shÄmu. Linnejs turpinÄja pÄrstrÄdÄt savu darbu Systema Naturae, kura bija izaugusi no niecÄ«gas broŔūras par vairÄk sÄjumu izdevumu. ViÅam tika sÅ«tÄ«ti aizvien jauni augu un dzÄ«vnieku eksemplÄri no visÄm pasaules vietÄm.