Pāriet uz saturu

Mark I

Vikipēdijas lapa

Viens no pirmajiem Mark tipa smagajiem tankiem 1916. gada septembrī. Virspusē tam ir uzstādīts granātu vairogs, riteņi aizmugurē bija paredzēti kā papildus stūre, taču vēlākajiem modeļiem tos vairs neuzstādīja.

Mark I
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 8 (komandieris, vadÄ«tājs, 2 mehāniÄ·i, 4 Ŕāvēji)
Garums 9.94 m
Platums 4.33 m m
Augstums 2.44 m m
Masa 27 - 28 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas 6 - 12 mm
Pamatbruņojums 2Ɨ6 mārciņu lielgabals (vÄ«r.); 4ƗVickers ložmetēji (siev.)
Sekundārais bruņojums 4ƗHotchkiss ložmetēji (vÄ«r.); 2ƗHotchkiss ložmetēji (siev.)
Mobilitāte
Dzinējs Foster-Daimler (Mark I - Mark IV); Rikardo (Mark V)
105 ZS (Foster-Daimler); 150 ZS (Rikardo)
Ātrums uz ceļa 4 km/h - 10 km/h (vēlākajiem modeļiem)
Jauda/masa ?
Maks. attālums 72 km

Mark I bija Mark klases smagais tanks.

Mark I bija pirmie tanki militārajā vēsturē, kas piedalÄ«jās karadarbÄ«bā: pirmo reizi tos izmantoja Pirmā pasaules kara laikā Rietumu frontē - 1916. gada septembrÄ« kaujās pie Sommas. No 49 kaujas maŔīnām, ko briti izvērsa uzbrukumam, izejas pozÄ«cijās ieradās tikai 39 (17 kaujas maŔīnas apstājās pusceļā tehnisku Ä·ibeļu dēļ), uzsākot uzbrukumu, 5 kaujas maŔīnas iestiga dubļos, bet 9 apstājās tehnisku Ä·ibeļu dēļ. Taču ar atlikuÅ”ajiem tankiem pietika, lai briti viegli (kājnieku zaudējumi bija 20 reižu mazāki, nekā parasti uzbrukumā) pārrautu frontes nocietinājumu lÄ«niju un ielauztos vācu pozÄ«cijās 5 km dziļumā.

Konstruktori: Viljams Tritons (William Tritton) un majors Valters G. Vilsons (Walter Gordon Wilson). Ražots William Foster & Co Linkolnā, Metropolitan Carriage Birmingemā laikā no 1916. līdz 1917. gadam.

RaksturÄ«ga silueta rombveida forma (skatoties no sāniem), zems smaguma centrs, kāpurķēdes gāja pa visa tanka silueta perimetru, ieroči izvietoti grozāmās ligzdās tanka sānos — sponsonos. Kāpurķēdes tika izstrādātas tā, lai tanks varētu pārvarēt dažāda garuma un dziļuma grāvjus. Tam nebija virspusē novietotu torņu. Ieročus uzstādÄ«ja Ä«paŔās lÅ«kās tanka sānos. Tā tika likvidēta iespējamÄ«ba, ka tanks varētu apgāzties no pārāk augsta smaguma centra. Sākotnēji labākai manevrēŔanai un virziena maiņai tika izmantoti atseviŔķi aizmugurējie riteņi, bet, tā kā tanka manevrētspēja nezuda, tos saÅ”aujot, kaujas maŔīnas turpināja ražot bez tiem. Tanka salons nebija atdalÄ«ts no dzinēja telpas, tādēļ apkalpe uzturējās veselÄ«bai diezgan bÄ«stamā atmosfērā. Ventilācija bija nepietiekama, tādēļ tanka iekÅ”puse bija piesārņota ar oglekļa monoksÄ«du un citām dzinēja izplÅ«des gāzēm, kā arÄ« kordÄ«ta dÅ«miem no ieročiem. Gaisa temperatÅ«ra tanka iekÅ”pusē bieži vien sasniedza 50 °C. Apkalpes valkāja bruņucepures, aizsargbrilles, kā arÄ« speciālas bruņu maskas, kas pasargātu no tankā iekļuvuŔām Ŕķembām.

Modifikācijas

[labot | labot pirmkodu]

Tankam Mark I bija 3 veidu pamatmodifikācijas:

  • ar lielgabaliem un ložmetējiem bruņotie "Mark M" (no angļu val. male - "vÄ«rietis") - viens seÅ”u mārciņu lielgabals un viens ložmetējs katrā pusē. Papildus bija vēl divi ložmetēji, kurus ievietoja tanka priekŔā un aizmugurē esoÅ”ajās papildus lÅ«kās.
  • t.s. "Mark F" (no angļu val. female - "sieviete") - lielgabalu vietā 7,7 mm ložmetēji (2 "Vickersā€œ + 4 "Hotchkiss").
  • M tipa tankiem nepietika ložmetēju uguns, lai varētu sekmÄ«gi cÄ«nÄ«ties pret ienaidnieka kājniekiem, savukārt F tipa tanki vēlāk izrādÄ«jās vāji sadursmēs ar ienaidnieka tankiem. Å Ä« iemesla dēļ kara otrajā pusē vairākus Mark IV un Mark V tankus pārbÅ«vēja par t.s. hermafrodÄ«tiem. Tie atŔķīrās no saviem tradicionālajiem priekÅ”gājējiem ar to, ka vienā pusē tiem bija lielgabals, otrā Vickers ložmetēji.

Gun Carrier Mark I

[labot | labot pirmkodu]
Gun Carrier Mark I

Gun Carrier Mark I bija bruņutransportieris kravu pārvadāŔanai. Uz kaujas maŔīnas bija novietots viens 5 collu lauka lielgabals vai 6 collu haubice (Å”auÅ”anai nācās artilērijas iekārtu nocelt no tanka un piemontēt tai tanka sānos piekarinātos riteņus). Modifikāciju izstrādāja M.Gregs (Major Gregg) 1916. gadā, kad kļuva skaidrs, ka artilērijas vienÄ«bas var netikt lÄ«dzi tanku uzbrukumam. Prototipu apstiprināja ražoÅ”anai 1916. gada 5. jÅ«nijā, pasÅ«tot 50 eksemplārus kompānijā Kitson & Co Lidsā (2 eksemplārus pasÅ«tÄ«ja ar uzmontētiem ceļamkrāniem - Gun Carrier Crane, - iestiguŔās tehnikas izvilkÅ”anai un artilērijas iekārtu nocelÅ”anai no kaujas maŔīnas). Pirmās kaujas maŔīnas Rietumu frontē ieradās 1917. gada jÅ«nijā. JÅ«lijā no 48 kaujas maŔīnām tika nokomplektētas pirmās 2 Gun Carrier Companies. Pamatā tika izmantoti artilērijas munÄ«cijas pārvadāŔanai (vidēji varēja pārvadāt 7 t kravas) – seÅ”as Gun Carrier vienÄ«bas (24 cilvēki) vienā reizē piegādāja tādu munÄ«cijas apjomu, kāda pārveÅ”anai pirms tam bija nepiecieÅ”ami 1745 cilvēki. 1917. gada vasarā bija gatavs Gun Carrier Mark II prototips, taču tā ražoÅ”ana netika uzsākta.

tips: smagais transportieris apkalpe: 5 tankisti
ātrums: 6 km/h dzinējs: Daimler 105PS (105 ZS), benzīna
masa: 25,4 t bruņas: 6-12 mm
bruņojums: 7,7 mm Hotchkiss ložmetējs garums: 9,1 m, augstums: 2,85 m, platums: 3,4 m

IzmantoŔana

[labot | labot pirmkodu]

Pēc pirmās kaujas pie Flērkorseletes (Flers-Courcelette) "Mark I" tika uzlabots (jaunās modifikācijas sāka dēvēt par "Mark II" un "Mark III"). Pēc modeļa "Mark IV" ievieÅ”anas iepriekŔējās modifikācijas turpināja izmantot vairs tikai kā mācÄ«bu maŔīnas, kā vilcējmaŔīnas vai "Ä«paŔām" vajadzÄ«bām (piemēram, uz atseviŔķiem tankiem tika uzstādÄ«ti radioraidÄ«tāji un tie tika izmantoti sakariem ar Å”tābu).

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]