Pāriet uz saturu

Palestīna

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par vēsturisku reÄ£ionu. Par valstisku veidojumu skatÄ«t rakstu PalestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvalde.
Å is raksts ir par vēsturisku reÄ£ionu. Par citām jēdziena PalestÄ«na nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
2003. gada satelītfotogrāfija

PalestÄ«na (sengrieÄ·u: Ī Ī±Ī»Ī±Ī¹ĻƒĻ„ĪÆĪ½Ī·; latīņu: Palaestina; ivritā: פליש×Ŗים, PliÅ”tim; arābu: ŁŁ„Ų³Ų·ŁŠŁ† Filasį¹­Ä«n, Falasį¹­Ä«n, Filisį¹­Ä«n) ir vēsturisks reÄ£ions Tuvajos Austrumos, kas aptver mÅ«sdienu Izraēlu un PalestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvaldi, kā arÄ« daļu Jordānijas un Libānas dienvidus. Tā atrodas starp VidusjÅ«ru un Jordānas upi, un tās stratēģiskā atraÅ”anās vieta ir padarÄ«jusi reÄ£ionu par dažādu civilizāciju, impēriju un reliÄ£iju krustpunktu.[1] Vēsturiski PalestÄ«na bijusi dažādu tautu un kultÅ«ru mājvieta, tostarp kanaānieÅ”iem, filistieÅ”iem, izraēlieÅ”iem, asÄ«rieÅ”iem, babilonieÅ”iem, persieÅ”iem, sengrieÄ·iem, romieÅ”iem, arābiem, turkiem un citiem. ReÄ£ionam ir Ä«paÅ”a nozÄ«me jÅ«daismā, kristietÄ«bā un islāmā, jo tajā atrodas daudzi svētie objekti, tostarp Jeruzaleme, kas ir svarÄ«gs reliÄ£iskais centrs visām trim ticÄ«bām.

Nosaukums ā€˜PalestÄ«naā€™ tiek lietots jau kopÅ” senajiem laikiem, bet tā nozÄ«me un Ä£eogrāfiskais tvērums dažādos vēstures periodos ir mainÄ«jies. Senajā pasaulē terminu izmantoja sengrieÄ·i un romieÅ”i, kā arÄ« Osmaņu impērijas un Lielbritānijas mandātteritorijas laikos tas tika attiecināts uz Å”o teritoriju. MÅ«sdienās PalestÄ«na ir arÄ« politisks termins, kas saistÄ«ts ar Izraēlas un PalestÄ«nas konfliktu, taču vēsturiski tas apzÄ«mē reÄ£ionu ar bagātu un sarežģītu pagātni.

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Nosaukums ā€˜PalestÄ«naā€™ cēlies no sengrieÄ·u vārda Ī Ī±Ī»Ī±Ī¹ĻƒĻ„ĪÆĪ½Ī· (PalaistĆ­nē), ko senie grieÄ·i izmantoja, lai apzÄ«mētu reÄ£ionu VidusjÅ«ras austrumu piekrastē. Å is termins, savukārt, ir saistÄ«ts ar seno tautu filistieÅ”iem, kas 2. un 1. gadu tÅ«kstotÄ« p.m.ē. apdzÄ«voja mÅ«sdienu Gazas joslu un Izraēlas dienvidu piekrasti. Senie ēģiptieÅ”i un asÄ«rieÅ”i viņus sauca par Peleset, un tiek uzskatÄ«ts, ka Å”is nosaukums ir ietekmējis vēlākos grieÄ·u un romieÅ”u terminus. 5. gadsimtā p.m.ē. klasiskajā periodā, grieÄ·u vēsturnieks Hērodots savā darbā ā€œVēstureā€ (į¼¹ĻƒĻ„ĪæĻĪÆĪ±Ī¹) lietoja terminu ā€˜SÄ«rijas PalestÄ«naā€™ (į¼” Ī Ī±Ī»Ī±Ī¹ĻƒĻ„ĪÆĪ½Ī· Ī£Ļ…ĻĪÆĪ±), kas apzÄ«mēja gan filistieÅ”u teritorijas, bet arÄ« plaŔāku Levantes daļu.

Romas impērijas imperators Adriāns 135. gadā, pēc jÅ«du sacelÅ”anās apspieÅ”anas, JÅ«dejas provinci apvienoja ar Galileju, izveidojot SÄ«rijas PalestÄ«nu (latīņu: Syria Palaestina).[2] Tas tika darÄ«ts, lai apspiestu jÅ«du identitāti un mazinātu saikni ar agrāko JÅ«dejas ķēniņvalsti. Å is nosaukums saglabājās vēlākajā Bizantijas impērijas periodā un tika izmantots administratÄ«vajā dalÄ«jumā kā Palaestina Prima, Palaestina Secunda un Palaestina Tertia.

Viduslaikos un Osmaņu impērijas laikā termins ā€˜PalestÄ«naā€™ tika lietots reÄ£ionāli, bet tas nekad neveidoja atseviŔķu administratÄ«vi politisku vienÄ«bu.[3][4] 19. un 20. gadsimtā, Ä«paÅ”i Lielbritānijas mandātteritorijas laikā (1917ā€“1948), nosaukums ā€˜PalestÄ«naā€™ atkal ieguva oficiālu statusu kā administratÄ«vais apzÄ«mējums, un to lietoja arÄ« starptautiskajā politikā. MÅ«sdienās nosaukums ā€˜PalestÄ«naā€™ tiek izmantots gan vēsturiskā, gan politiskā kontekstā, apzÄ«mējot reÄ£ionu, kurā atrodas Izraēla un PalestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvaldes teritorijas.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Palestīnas reģions 1922. gadā

PalestÄ«na ir vēsturisks reÄ£ions Tuvajos Austrumos, kuru rietumos apskalo VidusjÅ«ra, bet austrumos plÅ«st Jordānas upe. Tās robežas dažādos vēstures periodos ir mainÄ«juŔās atkarÄ«bā no politiskajiem un administratÄ«vajiem iedalÄ«jumiem, un reÄ£ions ietver dažādus dabas apvidus, sākot no piekrastes lÄ«dzenumiem lÄ«dz kalnu grēdām un tuksneÅ”iem.

Senatnē PalestÄ«nas teritorija ietvēra dažādas mazākas vienÄ«bas, tostarp JÅ«deju, Samāriju, Galileju un FilistieÅ”u piekrasti. RomieÅ”u un vēlāk Bizantijas laikā reÄ£ions tika sadalÄ«ts vairākās provincēs, piemēram, Syria Palaestina, Palaestina Prima, Palaestina Secunda un Palaestina Tertia. Osmaņu impērijas periodā (1516ā€“1917) PalestÄ«na nebija atseviŔķa administratÄ«vā vienÄ«ba,[3][4] bet bija sadalÄ«ta starp SÄ«rijas un BeirÅ«tas vilājetiem, kā arÄ« Jeruzalemes sandžaku. Lielbritānijas mandātteritorijas laikā (1917ā€“1948) reÄ£iona robežas tika noteiktas precÄ«zāk un aptvēra mÅ«sdienu Izraēlu, PalestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvaldi (Rietumkrastu un Gazas joslu), kā arÄ« daļu Jordānijas teritorijas. Å o teritoriju mÅ«sdienās joprojām mēdz dēvēt par PalestÄ«nu, taču vēsturiskā PalestÄ«na ir plaŔāks reÄ£ions ar lielāku Ä£eogrāfisko un kultÅ«ras nozÄ«mi.

PalestÄ«nas reljefs ir ļoti daudzveidÄ«gs. Rietumos atrodas VidusjÅ«ras piekraste, kas ir auglÄ«ga un piemērota lauksaimniecÄ«bai. PalestÄ«na pleÅ”as lÄ«dz pat ziemeļos esoÅ”ajai Hemrona grēda, centrālajā daļā atrodas Samārijas kalnu grēdaĀ ā€” Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jÅ«ras lÄ«meņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m) un Karmela kalns (551 m)Ā ā€”, bet dienvidos pleÅ”as JÅ«dejas kalniene, kas pakāpeniski pāriet Jordānas ielejā austrumos. Jordānas ieleja ir dziļākā sauszemes depresija pasaulē, kurā atrodas arÄ« Nāves jÅ«ra ā€” zemākais sauszemes punkts uz Zemes (-430 m v.j.l.) ā€”, un Kinnerets jeb Tiberiadas ezers, arÄ« saukta par Galilejas jÅ«ru. Dienvidos atrodas Negeva tuksnesis, kas sniedzas lÄ«dz Sarkanajai jÅ«rai un aizņem lielu daļu reÄ£iona. Å Ä« teritorija ir kalnaina un sausa, ar pustuksneÅ”iem un tuksneÅ”iem. VienÄ«gā lielā upe reÄ£ionā ir Jordāna, kas iztek no Hermona kalniem, plÅ«st cauri Kinneretam un ietek Nāves jÅ«rā. Senatnē Jordānas ieleja bija auglÄ«ga, ar dateļpalmu un citrusaugu audzēm, un tā bija nozÄ«mÄ«gs lauksaimniecÄ«bas un tirdzniecÄ«bas centrs.

PalestÄ«nas klimats variē no VidusjÅ«ras klimata rietumos lÄ«dz sausam un tuksneÅ”ainam klimatam dienvidos un austrumos. Piekrastes reÄ£ionos vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas ā€” maigas un mitras, ar nokriŔņiem, kas lauksaimniecÄ«bā nodroÅ”ina zemes auglÄ«bu. Centrālajā kalnu joslā klimats ir mērenāks, ar vēsākām ziemām. Jordānas ielejā un Negeva tuksnesÄ« ir raksturÄ«gas ārkārtÄ«gi karstas vasaras un ļoti zems nokriŔņu daudzums.

PalestÄ«na ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem, taču to pieejamÄ«ba ir ierobežota. ReÄ£ionā ir auglÄ«gas zemes, kas piemērotas olÄ«vkoku, vÄ«Ä£u, citrusaugu un kvieÅ”u audzÄ“Å”anai. Jordānas upe ir nozÄ«mÄ«gs saldÅ«dens avots, taču Å«dens resursu sadale ir ierobežota un konfliktu objekts. Nāves jÅ«ra satur minerālus, piemēram, kāliju, bromu un magniju, kas tiek izmantoti rÅ«pniecÄ«bā un medicÄ«nā. RomieÅ”u un Bizantijas laikos reÄ£ions bija zināms ar balzama koku (Commiphora gileadensis) audzÄ“Å”anu, kura sveÄ·us izmantoja smaržu un ārstniecisko lÄ«dzekļu ražoÅ”anā. ReÄ£ionā fosilā kurināmā resursi ir ierobežoti, un enerģētiskās vajadzÄ«bas lielākoties tiek segtas, importējot naftu un gāzi no kaimiņvalstÄ«m.

Senā vēsture

[labot | labot pirmkodu]

PalestÄ«nas reÄ£ions ir bijis viens no pasaules senākajiem apdzÄ«votajiem apgabaliem, un tajā krustojuŔās dažādas kultÅ«ras un civilizācijas. Tās stratēģiskā atraÅ”anās vieta starp Āfriku, Āziju un Eiropu padarÄ«ja Å”o teritoriju par nozÄ«mÄ«gu tirdzniecÄ«bas un kultÅ«ras apmaiņas centru jau kopÅ” aizvēsturiskiem laikiem.

Pirmie zināmie PalestÄ«nas iedzÄ«votāji bija kanaānieÅ”i, kas Å”eit dzÄ«voja jau 3. gadu tÅ«kstotÄ« p.m.ē.[5] KanaānieÅ”i bija semÄ«tu valodu grupas tauta, kas nodarbojās ar zemkopÄ«bu, lopkopÄ«bu un tirdzniecÄ«bu, veidojot attÄ«stÄ«tas pilsētvalstis, piemēram, Jēriku[6] un Megidu. Ap 12. gadsimtu p.m.ē. PalestÄ«nas piekrasti apdzÄ«voja filistieÅ”i, kuri izveidoja vairākas pilsētvalstis, tostarp AÅ”dodu, Gazu, AÅ”kelonu, Gatu un Ekronu, un bija pazÄ«stami ar savām militārajām prasmēm un metālapstrādes tehnoloÄ£ijām.[7] Tajā paŔā laikā PalestÄ«nā nostiprinājās izraēlieÅ”i, semÄ«tu ciltis, kas, pēc BÄ«beles tradÄ«cijas, ienāca no Senās Ēģiptes un apmetās uz dzÄ«vi JÅ«dejas un Samārijas kalnos, veidojot Izraēlas un JÅ«dejas ķēniņvalstis. Å Ä«s valstis veidoja cieÅ”as attiecÄ«bas ar kaimiņvalstÄ«m un dažādu impēriju ietekmē piedzÄ«voja gan uzplaukumu, gan kritumu.

Ap 15.ā€“12. gadsimtu p.m.ē. Å”o teritoriju kontrolēja Senā Ēģipte, kas iekļāva Kanaānu savā pārvaldē un izveidoja administratÄ«vos centrus. KanaānieÅ”u pilsētvalstis bija spiestas maksāt nodevas ēģiptieÅ”u faraoniem, un reÄ£ionā plaÅ”i izplatÄ«jās Senās Ēģiptes kultÅ«ras elementi. 8. gadsimtā p.m.ē. AsÄ«rijas impērija paplaÅ”ināja savu varu, un 722. gadā p.m.ē. asÄ«rieÅ”i iekaroja Izraēlas ķēniņvalsti, izsÅ«tot lielu daļu iedzÄ«votāju trimdā. ArÄ« JÅ«dejas ķēniņvalsts kļuva par AsÄ«rijas vasaļvalsti.

6. gadsimtā p.m.ē. reÄ£ionā nostiprinājās Jaunbabilonijas impērija. Tā 586. gadā p.m.ē. valdnieka Nebukadnecara II vadÄ«bā iekaroja Jeruzalemi, nopostÄ«ja Zālamana templi un ievērojamu daļu jÅ«dus paverdzināja un aizveda uz Babilonu. 539. gadā p.m.ē. Jaunbabiloniju iekaroja AhemenÄ«du impērija, kuras valdnieks KÄ«rs Lielais ļāva jÅ«diem atgriezties dzimtenē un atjaunot Jeruzalemi. ReÄ£ions lÄ«dz 332. gadam p.m.ē. kļuva par AhemenÄ«du impērijas provinci JehÅ«du, saglabājot noteiktu paÅ”pārvaldi.

332. gadā p.m.ē. pēc Aleksandra Lielā iekarojumiem PalestÄ«na nonāca Senās MaÄ·edonijas sastāvā. Å is laikmets reÄ£ionā ienesa sengrieÄ·u kultÅ«ru, un pēc Aleksandra nāves reÄ£ionu pārvaldÄ«ja Ptolemaju dinastija un vēlāk SeleikÄ«du dinastija, kas grieÄ·u kultÅ«ras ietekmē mēģināja ebrejus asimilizēt. Tas izraisÄ«ja Makabeju sacelÅ”anos, kā rezultātā izveidojās Hasmoneju dinastija, kas uz laiku nodroÅ”ināja PalestÄ«nai neatkarÄ«bu.

63. gadā p.m.ē. Romas karavadonis Gnejs Pompejs pakļāva PalestÄ«nu un tā nonāca Romas Republikas kontrolē. 70. gadā, apspiežot jÅ«du sacelÅ”anos, romieÅ”i nopostÄ«ja Jeruzalemi un otro Zālamana templi, bet 135. gadā Romas imperators Adriāns pēc jaunas sacelÅ”anās pārdēvēja reÄ£ionu par SÄ«rijas PalestÄ«nu, cenÅ”oties vājināt jÅ«du identitāti ar agrāko JÅ«dejas ķēniņvalsti.[2] Romas un Bizantijas periodā PalestÄ«nā esoŔā Jeruzaleme (lÄ«dzās Romai un Antiohijai) kļuva par vienu no agrÄ«nās kristietÄ«bas centru.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«PalestineĀ». history.com (angļu). SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 3.Ā februārÄ«.
  2. 1 2 Ā«Roman PalestineĀ» (angļu). Encyclopedia Britannica. SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 3.Ā februārÄ«.
  3. 1 2 Ā«I. Ottoman RuleĀ» (angļu). Interactive Encyclopedia of The Palestine Question. SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 3.Ā februārÄ«.
  4. 1 2 Ā«Map of Ottoman Administrative Districts (1915)Ā». Jewish Virtual Library. en.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 3.Ā februārÄ«.
  5. ā†‘ Ā«The Origin of Palestinians and Their Genetic Relatedness With Other Mediterranean PopulationsĀ» (angļu). SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 3.Ā februārÄ«.
  6. ā†‘ Ā«Jericho | Facts & History | BritannicaĀ». www.britannica.com (angļu). 2023-10-08. SkatÄ«ts: 2023-10-09.
  7. ā†‘ Ā«PhilistinesĀ» (angļu). World History Encyclopedia. SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 3.Ā februārÄ«.

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Palestīna&oldid=4496771"