Peipuss
| Peipuss | |
|---|---|
 | |
| Atrodas |
 Ā Igaunija Ā Krievija |
| KoordinÄtas | 58Ā°38ā²16ā³N 27Ā°30ā²12ā³Eļ»æ / ļ»æ58.63778Ā°N 27.50333Ā°EKoordinÄtas: 58Ā°38ā²16ā³N 27Ā°30ā²12ā³Eļ»æ / ļ»æ58.63778Ā°N 27.50333Ā°E |
| Platība | 2613 km2 |
| LielÄkais garums | 81 km |
| LielÄkais platums | 49 km |
| VidÄjais dziļums | 7,5 m |
| LielÄkais dziļums | 12,9 m |
| Augstums v.j.l. | 30 m |
| Izteka | Narva |
| Sateces baseins | 47 800 km2 |
| Baseina valstis | Igaunija, Krievija, Latvija |
| Salas | 7 |
| Apdz. vietas krastos | Gdova, Kallaste, MustvÄ |
.png)  Peipuss  Peipuss  Peipuss | |
 Peipuss VikikrÄtuvÄ | |
Peipuss[1] (arÄ« Peipusa ezers; igauÅu: Peipsi jƤrv, krievu: Š§ŃŠ“ŃŠŗŠ¾Šµ Š¾Š·ŠµŃŠ¾) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas. LielÄkais Peipusa-Pleskavas ezeru sistÄmÄ, tÄ ziemeļos. Ezera platÄ«ba ir 2613 kmĀ², kas ir 73% no kopÄjÄs platÄ«bas. Lemmijervs Peipusu savieno ar Pleskavas ezeru.
Daba un izmantoŔana
[labot | labot pirmkodu]PÄrsvarÄ zemi krasti ar purvÄjiem. Igaunijas krastÄ, KallastÄ lÄ«dz 10 m augsti devona smilÅ”akmens klinÅ”u atsegumi. Ezera gultne gluda, klÄta ar dÅ«ÅÄm. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilÅ”u josla ā iekÅ”zemes kÄpas. VairÄkas salas, no kurÄm lielÄkÄs ir PÄ«risÄre un Gorodeca. DienviddaÄ¼Ä vairÄki lÄ«Äi: Pedaspes lÄ«cis rietumu krastÄ un ŽelÄas, Lahtas un Raskopeļas lÄ«Äi austrumu krastÄ.
LielÄkÄs pietekas ir Emajegi, ŽelÄa un Kepa, kÄ arÄ« Lemmijervs, kas pievada Pleskavas ezera un Veļikajas baseina upju noteci. Iztek Narva uz Somu lÄ«ci. Ezeru izmanto zvejniecÄ«bai un atpÅ«tai, populÄrs ziemas zvejas ezers. TÄ kÄ ezers ir relatÄ«vi sekls, vasarÄs tÄ Å«dens iesilst lÄ«dz 22Ā Ā°C. SeviŔķi piemÄrota atpÅ«tai ir ezera ziemeļrietumu daļas pludmale starp Kauksi un Vasknarvu ā Å”eit ainava atgÄdina klasisku Baltijas jÅ«ras pludmali. IkgadÄjÄ nozveja ir ap 10 000 tonnu. Ezera ziemeļu daļa cieÅ” no rÅ«pnieciskÄ piesÄrÅojuma. Aizsalst novembra beigÄs ā decembra sÄkumÄ. VidÄjais gada nokriÅ”Åu daudzums ir 575 mm.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]1242. gada 5. aprÄ«lÄ« uz ezera ledus netÄlu no Sigovecas salas notika Eiropas vÄsturei nozÄ«mÄ«gÄ Ledus kauja starp novgorodieÅ”iem Aleksandra Å evska vadÄ«bÄ un Livonijas ordeni, no kura kaujÄ piedalÄ«jÄs pÄrsvarÄ vÄcu un dÄÅu bruÅinieki un viÅu igauÅu sabiedrotie.
Ezera piekrastÄ KallastÄ un uz PÄ«risÄres salas dzÄ«vo vecticÄ«bnieku kopienas, kas Å”eit patvÄrumu raduÅ”i no agrÄko laiku vajÄÅ”anÄm. PÄ«risÄres salas iedzÄ«votÄji daļÄji saglabÄjuÅ”i vecticÄ«bniekiem raksturÄ«gÄs ieražas.
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Latvijas padomju enciklopÄdija. 7. sÄjums. RÄ«gaĀ : GalvenÄ enciklopÄdiju redakcija. 610.Ā lpp.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Peipuss.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
