Pāriet uz saturu

Populisms

Vikipēdijas lapa
Labējo populistu partijas Eiropas valstu parlamentos 2018. gada jūnijā:
Ā Ā Ā Ā  Labējo populistu partija(-s) ir pārstāvēta(-s) parlamentā
Ā Ā Ā Ā  Labējo populistu partija(-s) darbojas valdÄ«bā
Ā Ā Ā Ā  Labējo populistu partiju pārstāv premjerministrs
Starptautiskā okupācijas kustÄ«ba ar savu retoriku ā€œ99%ā€ (tauta) pret ā€œ1%ā€ (elite) bija populistiskas sociālas kustÄ«bas piemērs

Populisms (no latīņu: populus — ā€˜tauta’) ir politiskā pozÄ«cija vai retorikas stils — vēlētājiem tÄ«kami, taču nepiepildāmi solÄ«jumi, — kura izmantoÅ”anas mērÄ·is ir iegÅ«t plaÅ”u tautas masu atbalstu un popularitāti.

Populisti savā retorikā piedāvā sociāli pievilcÄ«gas idejas, izmantojot demagoÄ£iju. Bieži vien populisma mērÄ·is ir novērst uzmanÄ«bu no politiskā spēka vai atseviŔķa politiÄ·a cīņas par varu. KopÅ” 20. gadsimta 80. gadiem vairāki pētnieki populismu izdala kā atseviŔķu retorikas stilu, kas tiek izmantots dažādu politisko ideoloÄ£iju retorikā. Bieži tie izdalÄ«ts "kreisais" un "labējais" populisms atkarÄ«bā no tā, kādiem ideoloÄ£iskiem uzskatiem pieder noteiktais politiskais spēks. Tomēr populisms ir saskatāms arÄ« reliÄ£iskajā fundamentālismā, rasismā un citos sociālos un politiskos uzskatos.

Bieži vien populisti uzstājas kā noteiktas tautas daļas, reÄ£iona, rÅ«pniecÄ«bas nozares utt. aizstāvji. Populistu retorikā bieži vien tiek izmantoti tādi termini kā "tieŔā demokrātija", "cīņa ar korupciju". Å o uzlabojumu ievieÅ”anai tiek piedāvāti ļoti vienkārÅ”i risinājumi, kas ir nereāli vai bez jebkādas argumentācijas un pamatojuma, kā to izdarÄ«t.

Populisti atŔķirÄ«gi definē "tautu", taču to var noteikt pēc Ŕķiras, etniskajā vai nacionālajā principā. Populisti "eliti" parasti attēlo kā politisko, ekonomisko, kultÅ«ras un mediju eliti, kas tiek attēlota kā viendabÄ«ga vienÄ«ba un apsÅ«dzēta par savu un bieži vien arÄ« citu grupu - piemēram, lielo korporāciju, ārvalstu vai imigrantu - intereÅ”u izvirzīŔanu pār "tautas" interesēm. Saskaņā ar ideoloÄ£isko pieeju populisms bieži tiek apvienots ar citām ideoloÄ£ijām, piemēram, nacionālismu, liberālismu vai sociālismu. Tādējādi populisti var atrasties dažādās kreisā politiskā spektra un labējā politiskā spektra vietās, un pastāv gan kreisais populisms, gan labējais populisms.

Citi sociālo zinātņu pētnieki populisma jēdzienu ir definējuÅ”i atŔķirÄ«gi. Saskaņā ar populāro aÄ£entÅ«ras definÄ«ciju, ko izmanto daži Amerikas Savienoto Valstu vēstures vēsturnieki, populisms attiecas uz iedzÄ«votāju iesaistīŔanos politisko lēmumu pieņemÅ”anā. Ar politologu Ernesto Laklo saistÄ«tajā pieejā populismu raksturo kā emancipējoÅ”u sociālo spēku, ar kura palÄ«dzÄ«bu marginalizētās grupas izaicina dominējoŔās varas struktÅ«ras. Daži ekonomisti ir lietojuÅ”i Å”o terminu, atsaucoties uz valdÄ«bām, kas veic ievērojamus valsts izdevumus, ko finansē ar ārvalstu aizdevumiem, izraisot hiperinflāciju un ārkārtas pasākumus.

Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Politikas zinātņu doktore Ilze Balcere izanalizējusi 128 no 5. lÄ«dz 11. Saeimas vēlēŔanām kandidējuÅ”o politisko partiju 4000 zÄ«mju programmas un atzinusi, ka vispopulistiskākās bija 6. Saeimas vēlēŔanās, kurās 23 kandidējuÅ”o partiju programmās vidēji atrasti 17,7% populistiska teksta.[1] Viņasprāt, Latvijas politikā "izteiktas populistiskas iezÄ«mes" bijuÅ”as Joahima ZÄ«gerista 1990. gadu beigu Tautas kustÄ«bai "Latvijai", Jaunajam laikam tās pirmsākumos un Zatlera Reformu partijai, bet 2017. gadā "raksturojumam vistuvāk" bija Artusa Kaimiņa partija KPV LV.[2]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Guntars Veidemanis. Ā«Populisms Latvijā – izplatÄ«ts, bet lÄ«dz Å”im neefektÄ«vsĀ». Delfi, 2016. gada 23. decembris. SkatÄ«ts: 2018. gada 19. septembrÄ«.
  2. ↑ LÄ«va Karlsone. Ā«Grāmatā skaidro populisma daudzveidÄ«gās izpausmesĀ». Panorāma. Lsm.lv, 2017. gada 24. novembris. SkatÄ«ts: 2018. gada 19. septembrÄ«.