Populisms
.png)
Ā Ā Ā Ā LabÄjo populistu partija(-s) ir pÄrstÄvÄta(-s) parlamentÄ
Ā Ā Ā Ā LabÄjo populistu partija(-s) darbojas valdÄ«bÄ
Ā Ā Ā Ā LabÄjo populistu partiju pÄrstÄv premjerministrs
Populisms (no latÄ«Åu: populusĀ ā ātautaā) ir politiskÄ pozÄ«cija vai retorikas stils ā vÄlÄtÄjiem tÄ«kami, taÄu nepiepildÄmi solÄ«jumi, ā kura izmantoÅ”anas mÄrÄ·is ir iegÅ«t plaÅ”u tautas masu atbalstu un popularitÄti.
Populisti savÄ retorikÄ piedÄvÄ sociÄli pievilcÄ«gas idejas, izmantojot demagoÄ£iju. Bieži vien populisma mÄrÄ·is ir novÄrst uzmanÄ«bu no politiskÄ spÄka vai atseviŔķa politiÄ·a cÄ«Åas par varu. KopÅ” 20. gadsimta 80. gadiem vairÄki pÄtnieki populismu izdala kÄ atseviŔķu retorikas stilu, kas tiek izmantots dažÄdu politisko ideoloÄ£iju retorikÄ. Bieži tie izdalÄ«ts "kreisais" un "labÄjais" populisms atkarÄ«bÄ no tÄ, kÄdiem ideoloÄ£iskiem uzskatiem pieder noteiktais politiskais spÄks. TomÄr populisms ir saskatÄms arÄ« reliÄ£iskajÄ fundamentÄlismÄ, rasismÄ un citos sociÄlos un politiskos uzskatos.
Bieži vien populisti uzstÄjas kÄ noteiktas tautas daļas, reÄ£iona, rÅ«pniecÄ«bas nozares utt. aizstÄvji. Populistu retorikÄ bieži vien tiek izmantoti tÄdi termini kÄ "tieÅ”Ä demokrÄtija", "cÄ«Åa ar korupciju". Å o uzlabojumu ievieÅ”anai tiek piedÄvÄti ļoti vienkÄrÅ”i risinÄjumi, kas ir nereÄli vai bez jebkÄdas argumentÄcijas un pamatojuma, kÄ to izdarÄ«t.
Populisti atŔķirÄ«gi definÄ "tautu", taÄu to var noteikt pÄc Ŕķiras, etniskajÄ vai nacionÄlajÄ principÄ. Populisti "eliti" parasti attÄlo kÄ politisko, ekonomisko, kultÅ«ras un mediju eliti, kas tiek attÄlota kÄ viendabÄ«ga vienÄ«ba un apsÅ«dzÄta par savu un bieži vien arÄ« citu grupu - piemÄram, lielo korporÄciju, Ärvalstu vai imigrantu - intereÅ”u izvirzÄ«Å”anu pÄr "tautas" interesÄm. SaskaÅÄ ar ideoloÄ£isko pieeju populisms bieži tiek apvienots ar citÄm ideoloÄ£ijÄm, piemÄram, nacionÄlismu, liberÄlismu vai sociÄlismu. TÄdÄjÄdi populisti var atrasties dažÄdÄs kreisÄ politiskÄ spektra un labÄjÄ politiskÄ spektra vietÄs, un pastÄv gan kreisais populisms, gan labÄjais populisms.
Citi sociÄlo zinÄtÅu pÄtnieki populisma jÄdzienu ir definÄjuÅ”i atŔķirÄ«gi. SaskaÅÄ ar populÄro aÄ£entÅ«ras definÄ«ciju, ko izmanto daži Amerikas Savienoto Valstu vÄstures vÄsturnieki, populisms attiecas uz iedzÄ«votÄju iesaistÄ«Å”anos politisko lÄmumu pieÅemÅ”anÄ. Ar politologu Ernesto Laklo saistÄ«tajÄ pieejÄ populismu raksturo kÄ emancipÄjoÅ”u sociÄlo spÄku, ar kura palÄ«dzÄ«bu marginalizÄtÄs grupas izaicina dominÄjoÅ”Äs varas struktÅ«ras. Daži ekonomisti ir lietojuÅ”i Å”o terminu, atsaucoties uz valdÄ«bÄm, kas veic ievÄrojamus valsts izdevumus, ko finansÄ ar Ärvalstu aizdevumiem, izraisot hiperinflÄciju un ÄrkÄrtas pasÄkumus.
LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]Politikas zinÄtÅu doktore Ilze Balcere izanalizÄjusi 128 no 5. lÄ«dz 11. Saeimas vÄlÄÅ”anÄm kandidÄjuÅ”o politisko partiju 4000 zÄ«mju programmas un atzinusi, ka vispopulistiskÄkÄs bija 6. Saeimas vÄlÄÅ”anÄs, kurÄs 23 kandidÄjuÅ”o partiju programmÄs vidÄji atrasti 17,7% populistiska teksta.[1] ViÅasprÄt, Latvijas politikÄ "izteiktas populistiskas iezÄ«mes" bijuÅ”as Joahima ZÄ«gerista 1990. gadu beigu Tautas kustÄ«bai "Latvijai", Jaunajam laikam tÄs pirmsÄkumos un Zatlera Reformu partijai, bet 2017. gadÄ "raksturojumam vistuvÄk" bija Artusa KaimiÅa partija KPV LV.[2]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Guntars Veidemanis. Ā«Populisms LatvijÄ ā izplatÄ«ts, bet lÄ«dz Å”im neefektÄ«vsĀ». Delfi, 2016. gada 23. decembris. SkatÄ«ts: 2018. gada 19. septembrÄ«.
- ā LÄ«va Karlsone. Ā«GrÄmatÄ skaidro populisma daudzveidÄ«gÄs izpausmesĀ». PanorÄma. Lsm.lv, 2017. gada 24. novembris. SkatÄ«ts: 2018. gada 19. septembrÄ«.
 | Å is ar politiku saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
 | Å is ar sabiedrÄ«bu saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
