Rokola
| Rokola | |
|---|---|
|
Rockall Rocabarraigh | |
|
Rokolas klints skats no dienvidaustrumiem | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 57°35′47″N 13°41′14″W / 57.59639°N 13.68722°WKoordinātas: 57°35′47″N 13°41′14″W / 57.59639°N 13.68722°W |
| Platība | 0,00078 km² |
| Garums | 0,031 km |
| Platums | 0,025 km |
| Augstākais kalns | 17,15 m |
| Administrācija | |
|
| |
| Zeme |
|
| Apgabals | Rietumu salas |
|
Suverenitāte tiek apstrīdēta | |
|
| |
Rokola (angļu: Rockall, skotu gēlu: Sgeir Rocail vai Rocabarraigh) ir neliela, neapdzīvota granīta klints Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Tā ir apdzisuša vulkāniskā atlikņa palieka un atrodas aptuveni 301 km uz rietumiem no Skotijas Sentkildas arhipelāga un 423 km uz ziemeļrietumiem no Īrijas piekrastes.
Administratīvi Apvienotā Karaliste uzskata Rokolu par daļu no Skotijas Rietumu salu pašvaldības apgabala, tomēr klints suverenitāti un teritoriālās tiesības uz apkārtējo jūras gultni un zvejas zonām vēsturiski apstrīdējušas arī Īrija, Dānija (saistībā ar Fēru salām) un Islande.
Ģeogrāfija un ģeoloģija
[labot | labot pirmkodu]Rokola ir zem ūdens esošā Rokolas plato vienīgā virsūdens daļa. Klints garums pamatnē ir aptuveni 31 metrs, platums — 25 metri, un tās augstākais punkts sasniedz 17,15 metrus virs jūras līmeņa. Kopējā virsmas platība ir aptuveni 784 kvadrātmetri.
Ģeoloģiski tā sastāv no paleogēna perioda granīta, kas veidojies aptuveni pirms 55 miljoniem gadu Ziemeļatlantijas magmatisma procesā. Klints atrodas ļoti skarbes jūras vides apstākļos — ziemas vētrās spēcīgi viļņi bieži pilnībā pārskalo visu klints virsotni. Pie Rokolas 2006. gadā novēroti 29 m augsti viļņi, kas ir augstākie viļņi, kas jebkad uzmērīti ar mērinstrumentiem atklātā okeānā.[1] Aptuveni 4 metrus no virsotnes rietumu pusē atrodas neliels, 3,5 × 1,3 metrus liels plaukts (Hall's Ledge), kas ir vienīgā salīdzinoši lēzenā vieta uz klints.
Pārējās tuvējās sauszemes formācijas, piemēram, Haselvuda klints (Hasselwood Rock) un Hēlenas rifs (Helen's Reef), atrodas zem ūdens vai parādās virspusē tikai viļņu ieplakās.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Klints nosaukums minēts un iezīmēts kartēs jau kopš 16. gadsimta. Gēlu folklorā pastāv leģenda par mītisko klinti Rocabarraigh, kuras parādīšanās trīs reizes paziņošot par pasaules galu.
Uz šīs klints dažādos laikos ir izkāpuši vai to īslaicīgi apdzīvojuši jūras mērnieki, zinātnieki, piedzīvojumu meklētāji, radioamatieri un vides aktīvisti. Pirmā dokumentētā izkāpšana uz Rokolas notika 1811. gadā, kad to paveica neliela Karaliskās flotes karakuģa HMS Endymion vienība Bazila Hola (Basil Hall) vadībā. Rokolas pirmais nosauktais ģeogrāfiskais objekts un vienīgā apdzīvojamā vieta ir Hola plaukts (Hall's Ledge), kas nosaukts par godu Bazilam Holam. Ilgākā zināmā nepārtrauktā uzturēšanās uz klints ir 45 dienas, ko 2014. gadā vienatnē paveica mērnieks Niks Henkoks (Nick Hancock) no Edinburgas.
1955. gada 18. septembrī Lielbritānijas Karaliskā flote oficiāli ieņēma un anektēja Rokolu, uzstādot uz tās Lielbritānijas karogu un piemiņas plāksni. Tas tika darīts galvenokārt Aukstā kara drošības apsvērumu dēļ, lai novērstu iespēju, ka citas valstis šeit uzstāda novērošanas iekārtas. 1972. gadā ar Lielbritānijas parlamenta likumu (Island of Rockall Act 1972) tā tika oficiāli pievienota Skotijas teritorijai.
Teritoriālais statuss
[labot | labot pirmkodu]Pieeja un tiesības uz Rokolu un tās apkārtējiem ūdeņiem bijušas ilgstošu starptautisku domstarpību cēlonis:
Apvienotā Karaliste pasludinājusi 12 jūras jūdžu teritoriālos ūdeņus ap Rokolu.
Īrija neatzīst Lielbritānijas suverenitāti pār pašu klinti, kā arī iebilst pret tās izmantošanu ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) vai kontinentālā šelfa robežu noteikšanai.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS 121. pants) klintis, uz kurām nav iespējama cilvēku pastāvīga dzīvošana vai patstāvīga saimnieciskā darbība, nevar kalpot par pamatu ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai. Tādējādi neviena no valstīm nevar prasīt plašas jūras robežas, balstoties tikai uz pašu Rokolas klinti.
Aptaujas un zinātniskās ekspedīcijas liecina par bagātīgiem zivju resursiem un iespējamām naftas un dabasgāzes atradnēm Rokolas baseina jūras gultnē.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rokola.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|