Statistika
Statistika ir lietišķās matemātikas nozare, kas nodarbojas ar datu vākšanu, organizēšanu, apstrādi, analīzi, interpretāciju un prezentēšanu,[1][2][3] kā arī par nenoteiktības mērīšanu, kontroli un komunikāciju.[4] Tā tiek izmantota, lai izdarītu secinājumus par statistisko kopumu, balstoties uz izlases datiem, kā arī lai identificētu sakarības un tendences. Statistikas metodes iedalās divās galvenajās kategorijās — aprakstošajā statistikā, kas apkopo un raksturo datus, un secinošajā statistikā, kas ļauj veikt vispārinājumus un pārbaudīt hipotēzes.[5]
Statistika ir būtiska dažādās zinātnēs un to nozarēs. Valsts iestādes izmanto statistiskos datus, piemēram, tautas skaitīšanas rezultātus, lai izprastu sabiedriskās dzīves un tautsaimniecības kvantitatīvās likumsakarības.[6][7] Dabaszinātnēs un medicīnā tā palīdz analizēt eksperimentu rezultātus un pārbaudīt hipotēzes,[8][9] sociālajās zinātnēs — izpētīt sabiedrības procesus un tendences, bet ekonomikā un finansēs — veikt tirgus analīzi un riska novērtēšanu. Arī mākslīgais intelekts un lielo datu analīze balstās uz statistikas metodēm, padarot to par neaizvietojamu rīku mūsdienu zinātnē un tehnoloģijās.[10]
Statistikas pamatjēdzieni
[labot | labot pirmkodu]Statistika balstās uz vairākiem būtiskiem jēdzieniem, kas nosaka datu analīzes procesu un interpretāciju. Šie jēdzieni ietver statistisko kopumu un datu izlasi, parametrus un statistikas rādītājus, kā arī datu tipus.
Statistikais kopums apzīmē visu iespējamo objektu vai indivīdu kopumu, kuru īpašības tiek pētītas, piemēram, ja tiek analizēts Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums, tad statistikais kopums ir visi Latvijas iedzīvotāji. Tā kā bieži vien nav iespējams iegūt datus par visiem kopas elementiem, tiek izmantota datu izlase — mazāka, reprezentatīva statistiskā kopuma daļa, kas tiek pētīta, lai izdarītu secinājumus par visu kopu. Pareizi izvēlēta izlase palīdz veikt ticamus vispārinājumus, un tās kvalitāte ir atkarīga no izlases metodes, piemēram, nejaušās vai stratificētās izlases.[11]