Wiener Linien
| Wiener Linien | |
|---|---|
 | |
 4 VÄ«nes tramvaju paaudzes Breitensee depo | |
| Tips | PaŔvaldības SIA |
| Akcijas birÅ¾Ä | Wiener Linien GmbH & Co KG |
| Darbības joma | Sabiedriskais transports |
| PriekÅ”tecis | Wiener Stadtwerke ā Verkehrsbetriebe |
| DibinÄts | 1999 |
| Galvenais birojs | , ErdbergstraĆe 202, 1030 |
| DarbÄ«bas zona | VÄ«nes pilsÄta |
| Izpilddirektors | Aleksandra Reinagla |
| Tīmekļa vietne | www.wienerlinien.at |
Wiener Linien (latviski tulkojumÄ VÄ«nes LÄ«nijas) ir paÅ”valdÄ«bas uzÅÄmums, kas apkalpo lielÄko daļu sabiedriskÄ transporta tÄ«kla VÄ«nes pilsÄtÄ, AustrijÄ.
PÄrvaldes struktÅ«ra un statistika
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz decentralizÄcijai 1999. gada 11. jÅ«nijÄ Wiener Linien bija Wiener StadtwerkeĀ ā Verkehrsbetriebe, vairÄk nekÄ simts gadus VÄ«nes pilsÄtas paÅ”valdÄ«bas tieÅ”i pÄrvaldÄ«ts meitasuzÅÄmums. KompÄnija joprojÄm atrodas pilsÄtas pÄrziÅÄ.
2009. gadÄ Wiener Linien nodarbinÄja aptuveni 8000 cilvÄku un apkalpoja aptuveni 812 miljonus pasažieru. Pasažieru skaits kopÅ” 1970. gadiem ir turpinÄjis augt un Å”obrÄ«d pÄrsniedz 2005. gada rÄdÄ«tÄjus par aptuveni 60 miljoniem. Gada abonementu skaits pieaudzis lÄ«dz jaunam rekordamĀ ā 334 577, no kuriem aptuveni treÅ”Ä daļa ir seniori. 24% no visiem pasažieriem ir skolÄni.
SaskaÅÄ ar aptaujÄm, 36% no visiem braucieniem VÄ«nÄ tiek veikti izmantojot sabiedrisko transportu, kas ierindo pilsÄtu pirmajÄ vietÄ EiropÄ pÄc sabiedriskÄ transporta lietojuma.
KopÅ” 2012. gada Wiener Linien ir arÄ« aizsÄcis "365 eiro biļetes" koncepciju, kas Å”ajÄ gadÄ«jumÄ ir derÄ«ga plaÅ”ai sabiedrÄ«bai Kernzone Wien des Verkehrsverbund Ost-Region (Austrumu reÄ£iona transporta asociÄcijas VÄ«nes pamatzona) .[1]
SabiedriskÄ transporta tÄ«kls (no 2007. gada)
[labot | labot pirmkodu]
Wiener Linien apkalpo autobusu un tramvaju (StraĆenbahn) virszemes marÅ”rutus, kÄ arÄ« daļÄji pazemes, daļÄji virszemes metro un metro vilcienu lÄ«nijas (VÄ«nes U-Bahn).
Metro jeb U-Bahn tÄ«kls tiek nepÄrtraukti paplaÅ”inÄts. PaÅ”laik VÄ«nÄ norisinÄs apjomÄ«gs metro modernizÄcijas un paplaÅ”inÄÅ”anas projekts U2xU5, kura ietvaros tiek atjaunota daļa U2 lÄ«nijas un tiek bÅ«vÄta jauna pilnÄ«ba automatizÄta lÄ«nija U5.
- 5 U-Bahn (metro) lÄ«nijas ar 65.1 kilometres (40.5Ā mi) bruto garumu (65.7 kilometres (40.8Ā mi) darbÄ«bas ilgums, 69.3 kilometres (43.1Ā mi) uzbÅ«vÄtais garums, 201.3 kilometres (125.1Ā mi) no dzelzceļa) un 476.7 miljoni pasažieru (par aptuveni 50 miljoniem vairÄk nekÄ 2004. gadÄ)
- 28 tramvaja lÄ«nijas ar 227.3 kilometres (141.2Ā mi) bruto garumu (179 kilometres (111Ā mi) darbÄ«bas ilgums, 181 kilometres (112Ā mi) uzbÅ«vÄtais garums) un 200.4 miljoni pasažieru (apmÄram 7 miljoniem mazÄk nekÄ 2004. gadÄ)
- 43 dienas autobusu marÅ”ruti un 23 nakts autobusu marÅ”ruti ar kopÄjo 669.1 kilometres (415.8Ā mi) bruto garums un 116 miljoni pasažieru (tieÅ”i 5 miljoniem vairÄk nekÄ 2004. gadÄ)
SistÄmu papildina 26 autobusu marÅ”ruti, kurus apkalpo apakÅ”uzÅÄmÄji, kuri arÄ« nodroÅ”ina savus marÅ”rutus VÄ«nÄ un tÄs apkÄrtnÄ. Papildus ir pieejami 7 pieprasÄ«juma transporta marÅ”ruti. Wiener Linien pakalpojumi ir salÄgoti arÄ« ar galvenajiem ĆBB vilcieniem un VÄ«nes S-Bahn.
LielÄkÄ daļa dienas marÅ”rutu kursÄ no pulksten 5:00 lÄ«dz 0:30. SastrÄgumstundÄs daudzi marÅ”ruti kursÄ ar divu lÄ«dz piecu minÅ«Å”u intervÄlu; vakara stundÄs U-Bahn kursÄ ar 7 ar pusi minÅ«Å”u intervÄlu, tramvaji un autobusi ik pÄc desmit vai 15 minÅ«tÄm. No pulksten 0:30 lÄ«dz 5:00 nakts autobusu marÅ”ruti kursÄ ik pÄc 15 lÄ«dz 30 minÅ«tÄm.
Wiener Linien tarifi ir integrÄti VOR (Verkehrsverbund Ost-Region, East Region Transportation Association); visi marÅ”ruti atrodas tÄs pamatzonÄ (100. zona). SkolÄni, studenti, bezdarbnieki un pensionÄri izmanto transporta tÄ«klu par pazeminÄtÄm cenÄm.
U-Bahn
[labot | labot pirmkodu]
VÄ«nes U-Bahn ar Å”o nosaukumu pastÄv kopÅ” 1976. gada, kad 1898.Ā ā 1901. gada VÄ«nes Stadtbahn (VÄ«nes metropoles dzelzceļa) posms starp Heiligenstadt un FriedensbrĆ¼cke stacijÄm tika eksperimentÄli pielÄgots un nodots ekspluatÄcijÄ kÄ U4 lÄ«nija. Pirms metro bÅ«vniecÄ«bas VÄ«nÄ bija gadu desmitiem ilgas politiskÄs debates, jo VÄ«nes sociÄldemokrÄtu vairÄkums sÄkotnÄji bija devis priekÅ”roku citiem tranzÄ«ta veidiem. Pirmais jaunbÅ«vÄtais U-Bahn dzelzceļa posms tika nodots ekspluatÄcijÄ 1978. gadÄ (U1 no Reumannplatz lÄ«dz Karlsplatz). VÄ«nes U-Bahn sistÄma paÅ”laik sastÄv no piecÄm lÄ«nijÄm, ir 69.5 kilometres (43.2Ā mi) garÅ”, un tajÄ ir 84 stacijas:
- U1 OberlaaāLeopoldau
- U2 SeestadtāKarlsplatz
- U3 OttakringāSimmering
- U4 HĆ¼tteldorfāHeiligenstadt
- U6 Siebenhirten-Floridsdorf
Tramvaji
[labot | labot pirmkodu]Wiener StraĆenbahn (VÄ«nes tramvajs) pastÄv kopÅ” 1865. gada, kad sÄka darboties pirmais zirgu tramvajs, 32 gadus vÄlÄk arÄ« tika elektrificÄta pirmÄ lÄ«nija 1897. gadÄ.
SÄkotnÄji tÄ«klu uzturÄja privÄtas transporta firmas, bet ap 1900. gadu to iegÄdÄjÄs pilsÄtas paÅ”avldÄ«ba un paplaÅ”inÄja ar nosaukumu Gemeinde WienĀ ā StƤdtische StraĆenbahnen (VÄ«nes paÅ”valdÄ«baĀ ā pilsÄtas tramvaji). MarÅ”rutu elektrifikÄcija tika veikta par pilsÄtas lÄ«dzekļiem un tramvaji tika integrÄti transporta tÄ«klÄ 1925. gadÄ. LÄ«dz U-Bahn bÅ«vniecÄ«bai tramvaji bija galvenais VÄ«nes sabiedriskÄ transporta veids.
PÄc 1945. gada daudzas tramvaju lÄ«nijas tika pamestas, jo pieauga privÄto automobiļu izmantoÅ”ana un daudzas lÄ«nijas tika pÄrveidotas par autobusu marÅ”rutiem ekonomiskÄs neizdevÄ«bas dÄļ. SÄkot ar 1978. gadu, U-Bahn bÅ«vniecÄ«bas gaitÄ tika ieviesti tramvaju marÅ”ruti, kas kursÄja paralÄli U-Bahn marÅ”rutiem.
Neskatoties uz izaicinÄjumiem gadu laikÄ, tramvaju sistÄma VÄ«nÄ joprojÄm ir viena no plaÅ”ÄkajÄm pasaulÄ. 227.3 kilometru garajÄ tramvaju tÄ«klÄ darbojas 28 lÄ«nijas. NÄkamajos gados ir sagaidÄms turpmÄks samazinÄjums, jo U-Bahn turpina paplaÅ”inÄties; taÄu ir plÄnoti arÄ« paplaÅ”inÄjumi un jaunas lÄ«nijas, galvenokÄrt 21. un 22. rajonÄ .
Autobusi
[labot | labot pirmkodu]VÄ«nes paÅ”valdÄ«ba pÄrvalda autobusu lÄ«nijas kopÅ” 1920. gadiem, kad piepilsÄtas attÄ«stÄ«ba palielinÄja pieprasÄ«jumu pÄc transporta savienojumiem un pÄc tam, kad daudzas tramvaja lÄ«nijas blÄ«vi apdzÄ«votÄs vietÄs tika aizstÄtas ar autobusu satiksmi.
Å obrÄ«d kursÄ aptuveni 700 autobusu 117 dienas un 21 nakts marÅ”rutos pa aptuveni 846 kilometres (526Ā mi) lielu tÄ«klu, pÄrvadÄjot aptuveni 202 miljonu pasažieru gadÄ. Wiener Linien autobusu marÅ”ruti ir apzÄ«mÄti ar A (Autobus) vai B (Bus), lai tos vieglÄk atŔķirtu no tramvaju marÅ”rutiem. Aptuveni 55% no dienas autobusu marÅ”rutiem apkalpo apakÅ”uzÅÄmumi.
Kritika
[labot | labot pirmkodu]2005. gadÄ Wiener Linien saÅÄma negatÄ«vo "LielÄ brÄļa balvu" kategorijÄ People's Choice videonovÄroÅ”anas dÄļ.[2][3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«365-Euro-Ticket: Wie es funktioniert ā und welche Kritik es gibtĀ». www.24rhein.de (vÄcu). 2022. gada 19. augusts. SkatÄ«ts: 2022. gada 16. septembris.
- ā "Big Brother Awards Austria (nicht nur) fĆ¼r ƶsterreichische Datenkraken" (Big Brother Awards Austria (not just) for Data-Krakens), Heise Online 26 October 2005, retrieved 22 June 2010.
- ā "PreistrƤger" (Prizewinners), Big Brother Awards Austria 2005 (German), retrieved 22 June 2010.
