AK-74
|
AK-74 | |
| Galvenie dati | |
|---|---|
| Valsts |
|
| Tips | triecienšautene |
| Konstruktors |
Mihails Kalašņikovs (izgudrots 1974. gadā) |
| Ražotājs | Iževskas mašīnbūves rūpnīca |
| Ražošanā | no 1974. gada |
| Bruņojumā | PSRS, Krievija, bijušās padomju valstis un citas |
| Tehniskie parametri | |
| Patronu tips | 5,45×39 mm |
| Šaušanas ātrums | 600 šāvieni minūtē |
| Sākuma ātrums | 900 m/s |
| Attālums |
1 000 m (maksimālais), 500 m (efektīvais) |
| Masa | 3,3 kg (bez magazīnas) |
| Garums | 940 mm |
| Stobrs | 415 mm |
| Pārlādes sistēma | Magazīnas |
| Patronas aptverē | 30 |
| Tēmēklis | Mehāniskais |
| Papildu informācija | |
| Versijas | AK-74, AKS-74, AK-74N, AKS-74U, AK-74M |
| Daudzums | vairāki desmiti miljonu |
AK-74 jeb Kalašņikova 5,45 mm automāts (krievu: 5,45-мм автомат Калашникова) ir triecienšautene, kuru 1974. gadā izstrādāja Padomju Savienības ieroču konstruktors Mihails Kalašņikovs. To veidoja kā modernizētu AK-47 un AKM pēcteci, izmantojot jauna tipa mazāka kalibra munīciju.
AK-74 ieviešana bija saistīta ar pāreju uz 5,45×39 mm patronu, kas nodrošināja mazāku atsitienu, augstāku precizitāti automātiskās uguns režīmā un lielāku efektivitāti vidējos attālumos. Ierocis saglabāja Kalašņikova sistēmai raksturīgo vienkāršību un augsto uzticamību dažādos ekspluatācijas apstākļos.
AK-74 un tā modifikācijas kļuva par Padomju Savienības un vēlāk Krievijas bruņoto spēku standarta triecienšautenēm un tās plaši izmantoja daudzos militāros konfliktos kopš Aukstā kara beigām.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: AK-74.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)