Altamura (itÄļu: Altamura, izrunÄ: /ĖaltaĖmuĖra/) ir pilsÄta un paÅ”valdÄ«ba ItÄlijas dienvidos, ApÅ«lijas reÄ£ionÄ, Bari metropoles administratÄ«vajÄ teritorijÄ. TÄ atrodas Lemurdžes plato iekÅ”zemes daļÄ, aptuveni 45 km uz dienvidrietumiem no Bari, un ir cieÅ”i saistÄ«ta ar Alta Murdžes reÄ£ionu. IevÄrojama paÅ”valdÄ«bas teritorijas daļa ietilpst Alta Murdžes nacionÄlajÄ parkÄ. 2025. gada AltamurÄ dzÄ«voja 70,3 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votÄju, padarot to par vienu no lielÄkajÄm iekÅ”zemes pilsÄtÄm ApÅ«lijÄ. Altamura ir nozÄ«mÄ«gs reÄ£ionÄlais centrs ar bagÄtu vÄsturisko un kultÅ«ras mantojumu. PilsÄtas attÄ«stÄ«ba cieÅ”i saistÄ«ta ar SvÄtÄs Romas impÄrijas imperatora FrÄ«driha II politiku 13. gadsimtÄ. ViÅa valdÄ«Å”anas laikÄ Altamura tika nocietinÄta, un 1232. gadÄ tika uzsÄkta SvÄtÄs Marijas DebesÄ«s uzÅemÅ”anas katedrÄles bÅ«vniecÄ«ba, kas ir viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem viduslaiku arhitektÅ«ras pieminekļiem pilsÄtÄ. VÄsturiskÄ pilsÄtvide saglabÄjusi izteiktu viduslaiku raksturu, kas veido bÅ«tisku Altamuras identitÄtes daļu.
Altamura ir pazÄ«stama arÄ« ar savu zinÄtnisko nozÄ«mi. PilsÄtas teritorijÄ, Lamalungas alÄ, 1993. gadÄ tika atklÄtas tÄ sauktais Altamuras cilvÄka atliekas ā viens no vislabÄk saglabÄtajiem neandertÄlieÅ”a skeletiem EiropÄ, kas pieŔķir pilsÄtai ievÄrojamu vietu paleoantropoloÄ£ijas pÄtÄ«jumos. SaimniecÄ«bÄ Altamura tradicionÄli Murdžes iekÅ”zemÄ ir lauksaimniecÄ«bas, pÄrtikas pÄrstrÄdes un pakalpojumu centrs. PilsÄta Ä«paÅ”i plaÅ”i pazÄ«stama ar Pane di Altamura ā tradicionÄlu maizi, kurai Eiropas SavienÄ«bÄ pieŔķirts aizsargÄta produkta statuss, uzsverot produkta cieÅ”o saikni ar vietÄjo teritoriju, izejvielÄm un ražoÅ”anas metodÄm. Å o dabas, kultÅ«ras un lauksaimniecisko faktoru kopums ApÅ«lijas iekÅ”zemÄ nostiprina Altamuras lomu kÄ nozÄ«mÄ«gam reÄ£ionÄlajam centram.
Ā ItÄlija
Apūlija
Bari metropole
Altamura VikikrÄtuvÄ
