DuÄ
- Å is raksts ir par pilsÄtu FrancijÄ. Par franÄu futbolistu skatÄ«t rakstu DezirÄ DuÄ.
| DuÄ | ||
|---|---|---|
| pilsÄta FrancijÄ | ||
| Douai | ||
 | ||
| ||
  DuÄ  DuÄ  DuÄ  DuÄ | ||
| KoordinÄtas: 50Ā°22ā²17ā³N 3Ā°04ā²48ā³Eļ»æ / ļ»æ50.37139Ā°N 3.08000Ā°EKoordinÄtas: 50Ā°22ā²17ā³N 3Ā°04ā²48ā³Eļ»æ / ļ»æ50.37139Ā°N 3.08000Ā°E | ||
| Valsts |
.svg){kind=small} Ā Francija | |
| Reģions |
 Odefransa | |
| Departaments |
 Nora | |
| Apgabals | DuÄ apgabals | |
| Platība | ||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 16,88Ā km2 | |
| Augstums | 16ā38 m | |
| IedzÄ«votÄji (2023)[1] | ||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 40Ā 250 | |
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 2Ā 384,5/kmĀ² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Pasta indekss | 59500 | |
 DuÄ VikikrÄtuvÄ | ||
DuÄ (franÄu: Douai, izrunÄ: /dwÉ/) ir pilsÄta Francijas ziemeļos, Odefransas reÄ£ionÄ, Noras departamentÄ. TÄ ir paÅ”valdÄ«ba un vienlaikus departamenta apakÅ”prefektÅ«ras centrs, kÄ arÄ« DuÄ apgabala administratÄ«vais centrs. PilsÄta atrodas lÄ«dzenumÄ pie Skarpas upes, apmÄram 39 kilometrus uz dienvidiem no Lilles, netÄlu no Beļģijas robežas, un ir daļa no plaÅ”ÄkÄ LillesāLansasāDuÄ urbanizÄtÄ reÄ£iona. 2023. gadÄ DuÄ dzÄ«voja 40,3 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votÄju.
VÄsturiski DuÄ ieÅem nozÄ«mÄ«gu vietu Ziemeļfrancijas attÄ«stÄ«bÄ. Viduslaikos pilsÄta atradÄs Flandrijas grÄfu varÄ, vÄlÄk nonÄca Burgundijas hercogistes, Austrijas un SpÄnijas HÄbsburgu valdÄ«jumÄ, lÄ«dz 1667. gadÄ to ieÅÄma Luijs XIV, un 1668. gadÄ DuÄ tika pievienota Francijai. AgrÄ«najos jaunos laikos pilsÄta kļuva par ievÄrojamu katoļu izglÄ«tÄ«bas un intelektuÄlo centru, Ä«paÅ”i 1559. gadÄ pÄc DuÄ universitÄtes dibinÄÅ”anas.
19. un 20. gadsimtÄ DuÄ attÄ«stÄ«jÄs kÄ nozÄ«mÄ«gs ogļu ieguves un rÅ«pniecÄ«bas centrs, bet mÅ«sdienÄs tÄs saimniecÄ«bas profils balstÄs uz rÅ«pniecÄ«bu, pakalpojumu nozari un administratÄ«vajÄm funkcijÄm, tostarp autobÅ«ves un auto detaļu ražoÅ”anu. PilsÄtai ir arÄ« izglÄ«tÄ«bas nozÄ«me, jo tajÄ darbojas augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄžu struktÅ«rvienÄ«bas. DuÄ kultÅ«rvÄsturisko mantojumu raksturo vÄsturiskais pilsÄtas zvanu tornis, kas ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta āBeļģijas un Francijas zvanu torÅiā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Populations de rĆ©fĆ©rence 2023.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: DuÄ.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
 | Å is ar Franciju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|
