Pāriet uz saturu

Haizivis

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Haizivis
Selachimorpha
Melnspuru rifu haizivs (Carcharhinus melanopterus)
Melnspuru rifu haizivs (Carcharhinus melanopterus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseSkrimŔļzivis (Chondrichthyes)
ApakÅ”klasePlātņžauņi (Elasmobranchii)
VirskārtaHaizivis (Selachimorpha)
Sinonīmi
  • Selachii
Haizivis Vikikrātuvē

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakÅ”klases (Elasmobranchii) skrimŔļzivju virskārta. Pie plātņžauņu apakÅ”klases pieder arÄ« raju virskārta (Batoidea). Pasaulē ir vairāk kā 440 mÅ«sdienās dzÄ«vojoÅ”u haizivju sugu, kas iedalÄ«tas 8 kārtās, no tām 6 kārtas ir izmiruÅ”as. Visas haizivis ir plēsÄ«gas zivis.

Haizivis dzÄ«vo sāļajos jÅ«ras Å«deņos visā pasaulē; gan ziemeļos, gan dienvidos. Tomēr lielākajai daļai haizivju patÄ«k siltie tropu Å«deņi.[1] Bet ir daži izņēmumi, kā vērÅ”haizivs (Carcharhinus leucas) un upju haizivs (Glyphis), kas spēj peldēt gan sāļajos jÅ«ras Å«deņos, gan saldÅ«deņos.[1] Haizivis pamatā dzÄ«vo 2000 metru dziļumā, dažas dzÄ«vo vēl dziļākos Å«deņos, tomēr dziļāk par 3000 m to parasti nav. Dziļuma rekords pieder kādai portugāļu dzeloņzivij (Centroscymnus coelolepis), kas tika reÄ£istrēta 3700 metru dziļumā.

Izskats un īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]
Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) dzīvo ilgāk par 100 gadiem

HaizivÄ«m raksturÄ«gākā pazÄ«me ir skrimŔļa skelets un cigārveida Ä·ermeņa forma. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai 5ā€”7 žaunu spraugas. Tām nav arÄ« peldpūŔļa, tāpēc Ŕīm zivÄ«m nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai nenogrimtu.

HaizivÄ«m ir ļoti labi attÄ«stÄ«ta oža ā€” tās sajÅ«t asinis no ļoti liela attāluma. HaizivÄ«m uz galvas ir sensori, kas uztver upuru elektriskos laukus. Zinātnieki uzskata, ka haizivÄ«m ir arÄ« ļoti laba dzirde, un tās var dzirdēt trokŔņus no vairāku kilometru attāluma.[2] HaizivÄ«m ir vāja redze. Ja jÅ«rā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustÄ«gi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, toties ļoti jutÄ«gi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locÄ«tavas, kad tas mēģina peldēt.

Dažādām haizivÄ«m ir dažāds dzÄ«ves garums, bet vidējais ir 20ā€”30 gadi. Grenlandes haizivs (Somniosus microcephalus) ir viena no ilgdzÄ«vojoŔākajām zināmajām mugurkaulnieku sugām ā€” zinātnieki spriež, ka tā var sasniegt aptuveni 250-500 gadu vecumu. Pastāv viedoklis, ka arÄ« dzelkņu haizivs (Squalus acanthias)[3] un vaļhaizivs (Rhincodon typus) dzÄ«vo ilgāk par 100 gadiem.[4]

Āda

[labot | labot pirmkodu]

Haizivju āda ir Ä«patnēja, jo ir klāta ar ļoti sÄ«kām, asām zvīņām, kas pasargā haizivis no ievainojumiem un parazÄ«tiem, kā arÄ« uzlabo kustÄ«bas dinamiku. Pagātnē haizivs ādu izmantoja smilÅ”papÄ«ra vietā.[4]

Zobi

[labot | labot pirmkodu]
TÄ«Ä£erhaizivs zobi

Tām ir vairāki "komplekti" ar aizvietojamiem zobiem. Haizivju zobi nav savienoti ar žokļiem, bet iestiprināti tikai mÄ«kstajās smaganās. Ir haizivju sugas, kurām zobi aizvietojas visu mūžu; tās var zaudēt 30 000 zobu savas dzÄ«ves laikā. Ir haizivis, kurām zobi nomainās ik pa 8ā€”10 dienām, citām vairāku mēneÅ”u laikā. Visām haizivÄ«m ir vairākas rindas ar zobiem. Ārējā rinda 30 grādos karājas ārā no mutes. ApakŔžokļa zobi ir paredzēti upura turÄ“Å”anai, bet augŔžokļa zobi upura plosÄ«Å”anai.

Astes

[labot | labot pirmkodu]

HaizivÄ«m ir Ä«patnējas astes. Aste haizivi atbalsta peldÄ“Å”anas laikā, pieŔķirot peldējumam ātrumu. Dažādām haizivÄ«m ir dažādas astes, to forma ir saistÄ«ta ar dažādo dzÄ«ves stilu, bet kopumā astes augŔējā spura ir lielāka par apakŔējo, tas ļauj haizivij strauji bremzēt, peldēt lēni, strauji uzņemt ātrumu un ilgstoÅ”i, ātri peldēt. Haizivis ir ļoti veiklas plēsējas. Bet ir haizivis, kurām astes abas spuras ir apmēram vienā izmērā, piemēram, luminiscējoŔā haizivs (Isistius brasiliensis), kuras astes abas daļas ir platas un luminiscējoÅ”as, tādā veidā piesaistot medÄ«jamās zivis.[5]

Auguma dažādības

[labot | labot pirmkodu]
Vaļhaizivs (Rhincodon typus)

Haizivju izmēri ir ļoti dažādi, mazākās ir pundurhaizivis (Etmopterus perryi), kas dzÄ«vo dziļos Å«deņos, un to Ä·ermeņa garums ir tikai 17 cm. Lielākās ir vaļhaizivis (Rhincodon typus), kas var sasniegt 20 metru garumu un svaru ap 14 tonnām, tā barojas tikai ar jÅ«ras planktonu un sÄ«kām zivtiņām, kāŔot jÅ«ras Å«deni.

Reprodukcija

[labot | labot pirmkodu]
Haizivs olu soma

HaizivÄ«m ir gan tēviņi, gan mātÄ«tes, tēviņiem ir labi saskatāms dzimumlocekļa pāris, kas atgādina skavu. HaizivÄ«m atŔķirÄ«bā no citām zivÄ«m ir cita vairoÅ”anās stratēģija, tās nenērÅ” lielu daudzumu ikru, bet dēj nelielu daudzumu olu, zilā haizivs (Prionace glauca) dēj apmēram 135 olas, bet ir haizivis, kas audzē vienu vai divas olas.[6] HaizivÄ«m ir trÄ«s dažādi vairoÅ”anās veidi:[7]

  • Dažas haizivis dēj olas. Tās ir apmēram 30% no visām haizivÄ«m.[1] Visbiežāk olas atrodas olu "somā", kas aizsargā mazās haizivs attÄ«stÄ«bu. Olu somas ārējais apvalks ir lÄ«dzÄ«gs ādai. Å Ä«s somas mēdz saukt par nāru maciņiem, kad tās tukÅ”as tiek izskalotas pludmales smiltÄ«s. Å ai haizivju grupai pieder, piemēram, ragahaizivs (Heterodontus francisci), brÅ«nā kaÄ·haizivs (Apristurus brunneus), dendijhaizivs (Cephaloscyllium ventriosum).
  • Dažas haizivis ir dzÄ«vdzemdētājas. Mazā haizivs ir saistÄ«ta ar māti ar placentu, tā attÄ«stās un piedzimst lÄ«dzÄ«gi jÅ«ras zÄ«dÄ«tājiem, tikai atŔķirÄ«bā no zÄ«dÄ«tāju mazuļa ir jau pilnÄ«gi funkcionējoÅ”a plēsoņa. Kā piemēru Å”ai grupai varēru minēt gludo āmurzivi (Sphyrna zygaena), tÄ«Ä£erhaizivi (Galeocerdo cuvier) vai gumijas haizivi (Mustelus antarcticus).
  • Lielākā daļa haizivju savas olas iznēsā olvadā. Olvadā, kas piepildÄ«ts ar Ä«paÅ”u sekrētu atrodas mazās haizivs olas dzeltenums, kas paliek olvadā, kamēr no olas dzeltenuma attÄ«stās mazulis, tas olvadā nobriest, paaugas un tad piedzimst jau kā gatava plēsoņa. Ir haizivis, kuru pirmais izŔķīlies mazulis apēd pārējās olas, un turpina olvadā attÄ«stÄ«ties viens pats, tas dod iespēju mazulim pieaugt pietiekami lielam pirms piedzimÅ”anas. Pēc padziļinātiem pētÄ«jumiem zinātnieki ir nonākuÅ”i pie slēdziena, ka vaļhaizivs (Rhincodon typus), par kuru ilgu laiku valdÄ«ja uzskats, ka tā dēj olas, ir paÅ”apaugļoÅ”anās haizivs. Bet jÅ«rā atrastās vaļhaizivs olas ir haizivs izmestās liekās olas, kas traucē attÄ«stÄ«ties pirmajam embrijam. Lielākā daļa haizivju dzemdēt dodas uz sēkļiem, rifiem vai upju deltām, lai pasargātu jaundzimuÅ”os no citām haizivÄ«m. Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un krokjoslu haizivs (Chlamydoselachus anguineus) ir vienas no ilgākajām mazuļu nēsātājām un audzētājām. Å is laiks iespējams ir ilgāks pat par 24 mēneÅ”iem, tomēr zinātniekiem trÅ«kst precÄ«zu novērojumu.

PaŔapaugļoŔanās

[labot | labot pirmkodu]

Ir divi dokumentēti gadÄ«jumi, kad haizivij ir notikusi paÅ”apaugļoÅ”anās. Zinātniekiem Å”obrÄ«d nav zināmas Ŕī procesa detaļas, bet Ä£enētiskie pētÄ«jumi liecina, ka paÅ”apaugļotais mazulis ir mātes klons, kuram nepiemÄ«t jaunas, individuālas Ä«paŔības. Zinātniekiem trÅ«kst datu arÄ« par to, vai Ŕāda spēja paÅ”apaugļoties ir visām haizivÄ«m vai tikai dažām sugām. Zinātnieki pieļauj, ka savvaļā tas notiek ļoti reti, jo Ŕāds pastāvÄ«gs ieradums novestu pie sugas paÅ”iznÄ«cināŔanās.[8]

Haizivs uzbrukumi cilvēkam

[labot | labot pirmkodu]
VērÅ”haizivs (Carcharhinus leucas)

2006. gadā tika veikts padziļināts pētÄ«jums par haizivju uzbrukumiem cilvēkiem. No 96 uzbrukumiem 62 bija pēķŔņi, negaidÄ«ti uzbrukumi, 34 netika iereÄ£istrēti kā pēkŔņi uzbrukumi, no kuriem 16 bija cilvēku izprovocēti uzbrukumi. Vidējais nogalināto cilvēku skaits laikā no 2001. gada lÄ«dz 2006. gadam bija 4,3 cilvēki gadā.[9]

Cilvēkam no vairāk kā 400 haizivju sugām ir bÄ«stamas tikai 4 sugas, kuras mēdz uzbrukt pēkŔņi:[10] baltā haizivs (Carcharodon carcharias), okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus), tÄ«Ä£erhaizivs (Galeocerdo cuvier) un vērÅ”haizivs (Carcharhinus leucas). Lai gan visas Ŕīs četras sugas ir filmētas okeānos bez aizsargbÅ«riem.

Evolūcija

[labot | labot pirmkodu]

Haizivis pasaulē dzÄ«voja jau pirms 450ā€”420 miljoniem gadu ordovika periodā,[11] pirms uz sauszemes bija parādÄ«juÅ”ies mugurkaulnieki.[12] Ne visi zinātnieki piekrÄ«t tam, ka Ŕīs senās haizivis bija "Ä«stas" haizivis.[13] Visvecākās haizivis, par kurām zinātnieki ir vienisprātis, ir 420 miljonus gadu vecas. Pirmās haizivis izskatÄ«jās savādāk, nekā haizivis mÅ«sdienās.[14] Haizivis, kas izskatÄ«jās apmēram tāpat, kā haizivis izskatās Å”odien, dzÄ«voja pirms apmēram 100 miljoniem gadu.[15]

Lielos daudzumos tiek atrasti fosilie haizivju zobi. Retu reizi ir atrasti skeleta fragmenti. Tā kā haizivij dzÄ«ves laikā izaug vairāki 10 tÅ«kstoÅ”i zobu, tad nav pārsteigums, ka visbiežāk atrod tieÅ”i zobus. Kaulu vietā haizivÄ«m ir skrimŔļi, kas viegli noārdās pēc haizivs nāves.

Viena no senākajām un primitīvākajām haizivīm, par kuru zinātniekiem ir pietiekami daudz faktu materiāla, ir Cladoselache, kas dzīvoja pirms 370 miljoniem gadu. Tā bija 1 metru gara un izskatā līdzīga baltajai haizivij (Carcharodon carcharias), bet tās zobi neaizvietojas tik regulāri kā mūsdienu haizivīm.

Haizivis, kas dzÄ«voja pirms 300ā€”150 miljoniem gadu, var iedalÄ«t divās grupās: akantodes (Acanthodii), kas dzÄ«voja saldÅ«denÄ« un izmira apmēram pirms 22 miljoniem gadu, un hibodonti (Hybodontiformes), kas pamatā apdzÄ«voja okeānus, bet spēja dzÄ«vot arÄ« saldÅ«denÄ«.[16]

MÅ«sdienu haizivis sāka parādÄ«ties pirms 100 miljoniem gadu. Viena no jaunākajām haizivju dzimtām ir āmurzivju dzimta (Sphyrnidae), kas parādÄ«jās eocēnā.[17] Vecākie baltās haizivs (Carcharodon carcharias) fosilie zobi, kas ir atrasti, ir 60ā€”65 miljonus gadu veci. Ap Å”o laiku izmira dinozauri.

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 Ā«Mote Marine Laboratory - Shark NotesĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 24.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 25.Ā janvārÄ«.
  2. ā†‘ Hearing and Vibration Detection
  3. ā†‘ EUR-Lex - 32006R2032 - LV
  4. 1 2 Shark Questions
  5. ā†‘ Nelson, Joseph S. (1994). Fishes of the World. New York: John Wiley and Sons. ISBN 0-471-54713-1. OCLC 28965588
  6. ā†‘ Leonard J. V. Compagno (1984). Sharks of the World: An annotated and illustrated catalogue of shark species known to date. Food and Agriculture Organization of the United Nations. ISBN 92-5-104543-7. OCLC 156157504
  7. ā†‘ Ā«Marine Biology - FishĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2003.Ā gada 23.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 7.Ā aprÄ«lÄ«.
  8. ā†‘ Female Shark Reproduced Without Male DNA, Scientists Say - New York Times
  9. ā†‘ ISAF 2006 Worldwide Shark Attack Summary
  10. ā†‘ ISAF Statistics on Attacking Species of Shark
  11. ā†‘ Ā«Latvijas dabas domu dozeĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 18.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 8.Ā aprÄ«lÄ«.
  12. ā†‘ Fathoming Geologic Time
  13. ā†‘ Earliest Sharks
  14. ā†‘ Ancient Sharks
  15. ā†‘ Origin of Modern Sharks
  16. ā†‘ Xenacanths
  17. ā†‘ The Rise of Modern Sharks

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Haizivis&oldid=4489607"