Pāriet uz saturu

Katara

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Kataras Valsts
ŲÆŁˆŁ„Ų© Ł‚Ų·Ų±, Dawlat Qaį¹­ar
Kataras karogs
Karogs Ģerbonis
Himna:Ā As Salam al Amiri
Location of Qatar
Location of Qatar
Kataras atraÅ”anās vieta Persijas līča apkārtnē
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Doha
25Ā°18ā€²N 51Ā°31ā€²Eļ»æ / ļ»æ25.300Ā°N 51.517Ā°Eļ»æ / 25.300; 51.517
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Emirāts/Absolūta monarhija
Ā -Ā  EmÄ«rs TamÄ«ms bin Hameds al TānÄ«
Ā -Ā  Premjerministrs Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani
Neatkarība
Ā -Ā  paÅ”reizējā valdoŔā dzimta pie varas ir kopÅ” 1878.Ā gada 18.Ā decembraĀ 
Ā -Ā  noslēgts lÄ«gums ar Apvienoto Karalisti 1971.Ā gada 3.Ā septembrÄ«Ā 
Platība
Ā -Ā  Kopā 11Ā 586Ā kmĀ²Ā (158.)
Iedzīvotāji
Ā -Ā  iedzÄ«votājiĀ 2014.Ā gadā 2 155 446Ā (142.)
Ā -Ā  BlÄ«vums 176/kmĀ²Ā (76.)
IKPĀ (PPP) 2018. gada aprēķins
Ā -Ā  Kopā $357,338 miljardiĀ 
Ā -Ā  Uz iedzÄ«votāju $128 702Ā 
TAIĀ (2021[1]) ā–² 0.855Ā (ļoti augsts)Ā (42.)
Valūta Kataras riāls (QAR)
Laika josla AST (UTC+3)
Ā -Ā  VasarāĀ (DST) navĀ (UTC+3)
Interneta domēns .qa
ISO 3166-1 kods 634Ā /Ā QATĀ /Ā QA
Tālsarunu kods +974

Katara (arābu: Ł‚Ų·Ų±, Qaį¹­ar, izrunā: [ĖˆqɑtĖÉ‘r]), oficiāli Kataras Valsts (ŲÆŁˆŁ„Ų© Ł‚Ų·Ų±, Dawlat Qaį¹­ar) ir valsts Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalas austrumos. VienÄ«gā valsts, ar ko tā robežojas, ir SaÅ«da Arābija dienvidos. No pārējām debespusēm Kataru apskalo Persijas lÄ«cis.

Kataras ekonomiskā izaugsme ir balstÄ«ta gandrÄ«z tikai uz naftas un dabasgāzes rÅ«pniecÄ«bu, kas aizsākās 1940. gadā.[2] Valsts teritorijā atrodas pasaulē treÅ”ie lielākie dabasgāzes krājumi, kā arÄ« ievērojami naftas krājumi. Tā ir viena no turÄ«gākajām valstÄ«m pasaulē pēc IKP uz vienu iedzÄ«votāju.

Katara ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas un NepievienoŔanās kustības dalībvalsts.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Aizvēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki Katarā apmetās pirms 50 000 gadu.[3] Pussalā ir atrastas apmetnes un darbarīki, kas datējami ar akmens laikmetu. Ir atrasti Mezopotāmijas artefakti no aptuveni 6500. līdz 3800. gadam p.m.ē,[4]

AgrÄ«nais islāma periods (661ā€”1783)

[labot | labot pirmkodu]
Abasīdu kalifāts 850. gadā

628. gadā Muhameds nosÅ«tÄ«ja musulmaņu sÅ«tni pie valdnieka Austrumarābijā, un lÅ«dza, lai viņŔ un viņa padotie pieņem islāmu. SÅ«tnis izpildÄ«ja viņa lÅ«gumu, un lÄ«dz ar to lielākā daļa reÄ£iona arābu cilÅ”u pieņēma islāmu.[5] Gadsimta vidÅ«, musulmaņiem iekarojot Persiju, SasanÄ«du impērija sabruka.[6] Umajādu laikā Katara tika uzskatÄ«ta par slavenu zirgu un kamieļu audzÄ“Å”anas centru.[7] 8. gadsimtā tā sāka gÅ«t labumu no savas komerciāli stratēģiskās atraÅ”anās vietas Persijas lÄ«cÄ« un kļuva par pērļu tirdzniecÄ«bas centru.[8][9] AbasÄ«du laikmetā ievērojami attÄ«stÄ«jās pērļu ieguves rÅ«pniecÄ«ba Kataras pussalā.[7] Å ajā laikā Kataras ostās apstājās kuÄ£i, kas kuÄ£oja no Basras uz Indiju un Ķīnu. Katarā ir atrasts Ķīnas porcelāns, Rietumāfrikas monētas un artefakti no Taizemes.[6]

1320. gadā teritorija nokļuva Ormusa Karalistes sastāvā,[10] bet 1515. gadā Portugāles karalis Manuels I padarÄ«ja Ormusa Karalisti par savu vasali. Portugāle 1521. gadā ieņēma ievērojamu daļu Austrumārābijas. 1550. gadā Al Hasas iedzÄ«votāji brÄ«vprātÄ«gi pakļāvās osmaņu valdÄ«Å”anai, dodot priekÅ”roku viņiem, nevis portugāļiem. 1670. gadā Bani Halida cilts un tās emirāts padzina osmaņus.

Bahreinas un SaÅ«du vara (1783ā€”1868)

[labot | labot pirmkodu]

Kataras modernā vēsture nosacÄ«ti sākas 1766. gadā, kad uz pussalu no Kuveitas pārcēlās HalÄ«fu Ä£imene. Viņu apmetne izauga par nelielu pērļu nirÅ”anas un tirdzniecÄ«bas centru. HalÄ«fu dzimta 1783. gadā iekaroja netālo Bahreinu, kur viņi bija valdoŔā Ä£imene visu 20. gadsimtu. Pēc tam, kad HalÄ«fu dinastija aizgāja no Kataras, valsti pārvaldÄ«ja vairāki pagaidu Å”eihi.[11]

Osmaņu un britu periods (1871ā€”1971)

[labot | labot pirmkodu]
Barzānas torņiĀ ā€” 19. gadsimta beigās bÅ«vēts militārais objekts

Osmaņu impērijas Bagdādes vilajeta gubernatora Midhata PaŔā militārā un politiskā spiediena rezultātā valdoŔā Al TānÄ« cilts 1871. gadā pakļāvās Osmaņu varai. Osmaņu valdÄ«ba ieviesa reformistiskos Tanzimata pasākumus attiecÄ«bā uz nodokļiem un zemes reÄ£istrāciju, lai pilnÄ«bā integrētu Ŕīs teritorijas impērijā.[12] 1916. gadā Lielbritānija parakstÄ«ja lÄ«gumu ar Kataras lÄ«deri, pieŔķirot Lielbritānijai kontroli pār ārpolitiku apmaiņā pret Lielbritānijas aizsardzÄ«bu. 1939. gadā tika atklāta nafta, tomēr komerciālā mērogā nafta netika iegÅ«ta lÄ«dz 1949. gadam. Ieņēmumi no naftas kompānijas strauji pieauga. Å o ienākumu sadale izraisÄ«ja nopietnas nesaskaņas Al TānÄ« dinastijā, kas lika britiem iejaukties 1949. gada troņmantnieka iecelÅ”anā, kas galu galā izraisÄ«ja galma apvērsumu 1972. gadā.[11]

Pēc neatkarÄ«bas pasludināŔanas

[labot | labot pirmkodu]
Tradicionālās laivas ar Dohas panorāmu fonā

Katara pasludināja neatkarÄ«bu 1971. gada 3. septembrÄ«. IepriekŔējie lÄ«gumi ar Lielbritāniju tika aizstāti ar draudzÄ«bas paktu. Tajā paŔā mēnesÄ« Katara kļuva par Arābu lÄ«gas un Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli. 1981. gadā emirāts pievienojās piecām Persijas līča kaimiņvalstÄ«m, izveidojot Līča arābu valstu sadarbÄ«bas padomi. Kataras karaspēks piedalÄ«jās Līča karā un Doha kalpoja par bāzi Francijas, Kanādas un ASV lidmaŔīnu ofensÄ«vas uzlidojumiem pret Irāku un Kuveitu okupējuÅ”ajiem Irākas spēkiem, bet pati valsts palika minimāli skarta Å”ajā konfliktā.[11]

Atkārtotie strÄ«di par naftas ieņēmumu sadali izraisÄ«ja 1995. gada apvērsumu, kura rezultātā pie varas nāca Å”eiha HalÄ«fa dēls Å”eihs Hamads. Lai gan viņa tēvs pirms dažiem gadiem bija ļāvis Hamadam pārņemt ikdienas vadÄ«bu, HalÄ«fa apvērsumu apstrÄ«dēja. Pirms Hamads pilnÄ«bā nostiprināja savu varu, viņam nācās pārciest 1996. gadā mēģinājumu veikt pretapvērsumu un ilgstoÅ”u tiesvedÄ«bu ar tēvu par miljardiem dolāru lielo investēto naftas ieņēmumu likumÄ«gām Ä«paÅ”umtiesÄ«bām, kas galu galā tika atrisināta ārpustiesas ceļā.[11]

Deviņdesmitajos gados Katara deva piekriÅ”anu ASV militārajiem spēkiem izvietot bruņojumu vairākās vietās visā valstÄ«, un 2001. gadā ASV operāciju laikā Afganistānā atļāva tiem izmantot Kataras lidlaukus. Å ie nolÄ«gumi tika oficiāli noformēti 2002. gada beigās, un nākamajā gadā Katara kļuva par ASV un sabiedroto militāro operāciju Å”tābu Irākā.[11]

2000. gados strauji uzplauka Kataras ekonomika un reÄ£ionālās lielvaras statuss. Saskaņā ar ANO datiem valsts ekonomiskā izaugsme, mērot pēc IKP, Å”ajā desmitgadē bija visstraujākā pasaulē.[13][14] Å Ä«s izaugsmes pamatā ir dabasgāzes ieguvju apzināŔana 90. gados. Vienlaikus no 2001. lÄ«dz 2011. gadam iedzÄ«votāju skaits Katarā trÄ«skārÅ”ojās, galvenokārt pateicoties ārvalstnieku pieplÅ«dumam.[15]

SaÅ«da Arābija, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte un citas Persijas līča valstis 2017. gada jÅ«nijā pārtrauca diplomātiskās attiecÄ«bas ar Kataru, apsÅ«dzot to par terorisma atbalstÄ«Å”anu un finansÄ“Å”anu, iejaukÅ”anos kaimiņvalstu iekŔējās lietās un ilgstoŔās spriedzes pastiprināŔanu ar SaÅ«da Arābiju. Diplomātisko attiecÄ«bu pārtraukÅ”ana ietvēra diplomātu aizieÅ”anu no valsts un tirdzniecÄ«bas un ceļoÅ”anas aizliegumus.[16] 2018. gadā Katara vienojās par izstāŔanos no naftas tirgotāju valstu apvienÄ«bas OPEC kā atbildes reakciju SaÅ«da Arābijas, Ēģiptes, Bahreinas un Apvienoto Arābu Emirātu uzliktām sankcijām un politiskām nesaskaņām. IzstāŔanās stājās spēkā 2019. gada 1. janvārÄ«[17]

Valsts pārvalde

[labot | labot pirmkodu]

Katara oficiāli ir daļēji konstitucionālā monarhija,[18][19] bet plaŔās pilnvaras, ko saglabā monarhija, joprojām to faktiski padara par absolÅ«to monarhiju,[20][21] Al TānÄ« dinastija pārvalda Kataru kopÅ” 1825. gada. 2003. gadā Katara pieņēma konstitÅ«ciju, kas paredzēja tieŔās vēlÄ“Å”anās ievēlēt 30 no 45 likumdevēja varas locekļiem.[22] KonstitÅ«cija referendumā tika apstiprināta ar pārliecinoÅ”u balsu vairākumuĀ ā€” gandrÄ«z 98Ā % to atbalstÄ«ja.[23] Kataras likumi neļauj dibināt politiskas struktÅ«ras vai arodbiedrÄ«bas.[24]

LikumdoŔana

[labot | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Kataras konstitÅ«ciju Å”ariata likumi ir galvenais Kataras likumdoÅ”anas avots,[25] lai gan praksē Kataras tiesÄ«bu sistēma ir civillikuma un Å”ariata likumu sajaukums.[22] Å ariata likumi tiek piemēroti Ä£imenes tiesÄ«bās, mantoÅ”anā un vairākos krimināllikumos (tostarp laulÄ«bas pārkāpÅ”anā, laupÄ«Å”anā un slepkavÄ«bā). Dažos gadÄ«jumos Å”ariata Ä£imenes tiesās sievietes liecÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par pusi no vÄ«rieÅ”a liecÄ«bas.[26] 2006. gadā tika ieviestas kodificētas Ä£imenes tiesÄ«bas. Islāma poliginija ir atļauta.[27]

Katarā miesas sods ir juridisks sods. Pātagu piemēro kā sodu par alkohola lietoÅ”anu vai nelikumÄ«gām seksuālām attiecÄ«bām.[28] Kataras kriminālkodeksa 88. pantā noteikts, ka par laulÄ«bas pārkāpÅ”anu soda ar 100 sitieniem ar pātagu.[29] NomētāŔana ar akmeņiem arÄ« ir likumÄ«gs sods Katarā,[30] un par atteikÅ”anos no ticÄ«bas un homoseksualitāti ir paredzēts nāvessods, tomēr par abiem Å”iem noziegumiem sods nav izpildÄ«ts.[31] Par zaimoÅ”anu (reliÄ£ijas kritizÄ“Å”anu) var piespriest lÄ«dz septiņiem gadiem cietumā, bet par prozelÄ«tismu (citas ticÄ«bas sludināŔanu) var piespriest 10 gadus cietumā.[32] Alkohola lietoÅ”ana Katarā ir daļēji likumÄ«ga; dažās pieczvaigžņu luksusa viesnÄ«cās ir atļauts pārdot alkoholu klientiem, kas nav musulmaņi.[33]

Viesstrādnieku tiesības

[labot | labot pirmkodu]
Viesstrādnieki Dohā

ASV Valsts departaments 2011. gada ziņojumā secināja, ka daži emigrējuÅ”ie darba ņēmēji no Āzijas un Āfrikas valstÄ«m, kuri brÄ«vprātÄ«gi migrēja uz Kataru kā mazkvalificēti strādnieki vai mājkalpotāji, vēlāk saskārās ar apstākļiem, kas uzskatāmi par piespiedu darbu. Daži no biežāk sastopamajiem darba tiesÄ«bu pārkāpumiem ietver siÅ”anu, atalgojuma neizmaksāŔanu, maksājumu iekasÄ“Å”anu no darba ņēmējiem par pabalstiem, par kuriem atbildÄ«gs ir darba devējs, pārvietoÅ”anās brÄ«vÄ«bas ierobežojumus (piemēram, pasu, ceļoÅ”anas dokumentu vai izbraukÅ”anas atļauju konfiscÄ“Å”anu), patvaļīgu aizturÄ“Å”anu, draudus vērsties tiesā un seksuālu vardarbÄ«bu. Daudzi viesstrādnieki, kas ieraduÅ”ies strādāt Katarā, ir maksājuÅ”i pārmērÄ«gi augstu samaksu vervētājiem savās izcelsmes valstÄ«s.[34] Slikto darba apstākļu dēļ vairāk nekā 6500 viesstrādnieku no Indijas, Pakistānas, Nepālas, BangladeÅ”as un Å rilankas ir miruÅ”i Katarā, kopÅ” tā pirms 10 gadiem ieguva tiesÄ«bas rÄ«kot Pasaules kausu futbolā,[35]

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Kataras satelītattēls

Kataras pussala iestiepjas 160 km uz ziemeļiem no SaÅ«da Arābijas Persijas lÄ«cÄ«. Tā atrodas starp 24Ā° un 27Ā° ziemeļu platumu un 50Ā° un 52Ā° austrumu garumu. Lielāko valsts daļu veido zems, neauglÄ«gs, ar smiltÄ«m klāts lÄ«dzenums. Kataras augstākais punkts atrodas 103 metru augstumā.[22]

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Vasarā (no jÅ«nija lÄ«dz septembrim) ir raksturÄ«gs liels karstums un pārmaiņus sauss un mitrs laiks, kad temperatÅ«ra pārsniedz 40Ā Ā°C.[36] No novembra lÄ«dz martam temperatÅ«ra ir mērena, taču dažviet janvārÄ« temperatÅ«ra var noslÄ«dēt lÄ«dz 7Ā Ā°C.[37] Vidējais nokriŔņu daudzums ir 100 mm gadā, un tie ir tikai ziemas mēneÅ”os. Å ie nokriŔņi parasti ir vētru veidā, kas reizēm ir pietiekami spēcÄ«gas, lai applÅ«dinātu mazās gravas un sezonāli applÅ«stoŔās upes gultnes.[36]

Pussalu reizēm pārņem pēkŔņas, spēcÄ«gas smilÅ”u vētras, kas aizēno sauli, izraisa vēja postÄ«jumus un uz laiku traucē transporta un citu pakalpojumu sniegÅ”anu. Nelielais nokriŔņu daudzums un ierobežotie pazemes Å«deņu krājumi, no kuriem lielākā daļa satur tik daudz minerālvielu, ka nav piemēroti dzerÅ”anai vai apÅ«deņoÅ”anai, bÅ«tiski ierobežoja iedzÄ«votāju skaitu un lauksaimniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas apmērus, ko valsts varēja atbalstÄ«t lÄ«dz brÄ«dim, kad tika uzsākti Å«dens atsāļoÅ”anas projekti. Lai gan Å«dens joprojām tiek iegÅ«ts no pazemes avotiem, lielāko daļu no tā Katara iegÅ«st, atsāļojot jÅ«ras Å«deni.[36]

Kataras meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 22
(72)		 23
(73)		 27
(81)		 33
(91)		 39
(102)		 42
(108)		 42
(108)		 42
(108)		 39
(102)		 35
(95)		 30
(86)		 25
(77)		 33.3
(91.9)
Zemākā vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 14
(57)		 15
(59)		 17
(63)		 21
(70)		 27
(81)		 29
(84)		 31
(88)		 31
(88)		 29
(84)		 25
(77)		 21
(70)		 16
(61)		 23
(73.5)
NokriŔņu daudzums mm (collas) 12.7
(0.5)		 17.8
(0.701)		 15.2
(0.598)		 7.6
(0.299)		 2.5
(0.098)		 0
(0)		 0
(0)		 0
(0)		 0
(0)		 0
(0)		 2.5
(0.098)		 12.7
(0.5)		 71
(2.794)
Avots: http://us.worldweatheronline.com/doha-weather-averages/ad-dawhah/qa.aspx

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]
Dohas uzņēmējdarbības rajons

Pirms naftas atklāŔanas Kataras reÄ£iona ekonomiku galvenokārt veidoja zvejniecÄ«ba un pērļu ieguve. Pēc tam, kad 20. gadsimta 20. un 30. gados pasaules tirgÅ« parādÄ«jās Japānas kultivētās pērles, Kataras pērļu ieguves nozare piedzÄ«voja sabrukumu. Nafta Katarā tika atklāta 1940. gadā.[38] Atklājums pārveidoja valsts ekonomiku. Tagad valstÄ« ir augsts dzÄ«ves lÄ«menis tās pilntiesÄ«gajiem pilsoņiem. Tā kā Katara (kopā ar Bahreinu) nemaksā ienākuma nodokli, tā ir valsts ar vienu no viszemākajām nodokļu likmēm pasaulē. 2013. gada jÅ«nijā bezdarba lÄ«menis bija 0,1Ā %.[39] UzņēmējdarbÄ«bas likums nosaka, ka Kataras valstspiederÄ«gajiem pieder 51Ā % no jebkura uzņēmuma emirātā.[27]

Kataras eksporta sadalījums 2019. gadā

Saskaņā ar Starptautiskā ValÅ«tas fonda datiem 2016. gadā Katarai ir ceturtais augstākais IKP uz vienu iedzÄ«votāju pasaulē. Tās ekonomikas izaugsme lielā mērā ir atkarÄ«ga no ārvalstu darbaspēka, jo 86Ā % iedzÄ«votāju un 94Ā % darbaspēka veido viesstrādnieki.[40][41]

KopÅ” 2012. gada Katarā ir apzinātas 15 miljardu barelu naftas rezerves, kā arÄ« gāzes atradnes, kas veido vairāk nekā 13Ā % no pasaulē zināmajiem resursiem. Katara ir pasaules vadoŔā saŔķidrinātās dabasgāzes eksportētājvalsts.[42]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.Ā±%
195025Ā 000ā€”Ā Ā Ā Ā 
196047Ā 000+88.0%
1970110Ā 000+134.0%
1980224Ā 000+103.6%
1990476Ā 000+112.5%
2000592Ā 000+24.4%
20101Ā 856Ā 000+213.5%
20192Ā 832Ā 000+52.6%

Kataras iedzÄ«votāju skaits ievērojami svārstās atkarÄ«bā no sezonas, jo valsts lielā mērā ir atkarÄ«ga no migrantu darbaspēka. 2017. gada sākumā Kataras kopējais iedzÄ«votāju skaits bija 2,6 miljoni, un lielāko daļu Kataras iedzÄ«votāju veidoja ārvalstnieki. Tikai 313 000 iedzÄ«votāju (12Ā %) bija Kataras pilsoņi, bet pārējie 2,3 miljoni (88Ā %) bija imigranti.[43]

Dienvidāzijas iedzÄ«votāju (no Indijas subkontinenta valstÄ«m, tostarp Å rilankas) kopējais skaits pats par sevi veido vairāk nekā 1,5 miljonus cilvēku (60Ā %) no Kataras iedzÄ«votājiem. No tiem lielākā kopiena ir indieÅ”i, kuru skaits 2017. gadā bija 650 000, kam seko 350 000 nepālieÅ”u, 280 000 bangladeÅ”ieÅ”u, 145 000 Å”rilankieÅ”u un 125 000 pakistānieÅ”u. Imigrantu grupas, kas nav Dienvidāzijas izcelsmes, veido aptuveni 28Ā % Kataras iedzÄ«votāju, no kuriem lielākā grupa ir 260 000 filipÄ«nieÅ”u un 200 000 ēģiptieÅ”u, kā arÄ« daudzas citas tautÄ«bas (tostarp citu arābu valstu pilsoņi, eiropieÅ”i u. c.).[43]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Islāms ir Kataras dominējoŔā reliÄ£ija, un tā ir valsts reliÄ£ija, lai gan tā nav vienÄ«gā valstÄ« praktizētā,[44] un konstitÅ«cija garantē brÄ«vÄ«bu praktizēt jebkuru ticÄ«bu "morāles" robežās.[22] Lielākā daļa Kataras iedzÄ«votāju pieder pie salafÄ«tu musulmaņu vahābisma kustÄ«bas,[45][46] 5-15% Kataras musulmaņu seko Å”iÄ«tu islāmam, bet citu islāma sektu skaits ir ļoti neliels.[47] 2010. gadā Kataras iedzÄ«votāju skaits bija 67,7% musulmaņu, 13,8% kristieÅ”u, 13,8% hinduistu un 3,1% budistu; pārējās reliÄ£ijas un nereliÄ£iozi cilvēki veidoja atlikuÅ”os 1,6%.[48]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]
Kataras Nacionālais muzejs

Kataras kultÅ«ra ir lÄ«dzÄ«ga citām Austrumarābijas valstÄ«m, jo to bÅ«tiski ietekmē islāms. Kataras Nacionālajai dienai, kas katru gadu tiek svinēta 18. decembrÄ«, ir bijusi nozÄ«mÄ«ga loma nacionālās identitātes veidoÅ”anā.[49] Tā tiek atzÄ«mēta, pieminot Džasima bin Muhammada Al TānÄ« kļūŔanu par troņmantinieku un tam sekojoÅ”o valsts dažādo cilÅ”u apvienoÅ”anu.[50]

Sports

[labot | labot pirmkodu]

Populārākais sporta veids gan spēlētāju, gan skatÄ«tāju ziņā ir futbols.[51] Kataras vÄ«rieÅ”u futbola izlase uzvarējusi 2019. gada Āzijas kausā un 2022. gadā pirmoreiz piedalÄ«jās FIFA Pasaules kausā kā rÄ«kotājvalsts. TiesÄ«bas rÄ«kot turnÄ«ru Katara ieguva 2010. gadā,[52] taču par Å”o lēmumu tika izvirzÄ«tas apsÅ«dzÄ«bas korupcijā[53] un Kataru kritizēja par stadionu bÅ«vniecÄ«bā iesaistÄ«to viesstrādnieku sadzÄ«ves un darba apstākļiem.[54][55] Saskaņā ar 2021. gada februāra rakstu laikrakstā The Guardian, bÅ«vdarbu laikā miruÅ”i ap 6500 strādnieku.[35]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«Human Development Report 2021/2022Ā» (angļu). United Nations Development Programme. 2022. gada 8. septembris. SkatÄ«ts: 2022. gada 8. septembris.
  2. ā†‘ Ā«Tourist Information in Doha, Qatar - Visiting - OnlineQatarĀ». www.onlineqatar.com. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  3. ā†‘ Anthony Toth. Ā«Qatar: Historical BackgroundĀ», 1993.
  4. ā†‘ Bahrain through the agesĀ : the archaeology. LondonĀ : KPI. 1986. ISBNĀ 0-7103-0112-X. OCLCĀ 13681244.
  5. ā†‘ Ā«Bahrain, Maritime History and World Seaports during the 1800s. The Maritime Heritage Project. Sea Captains, Ships, Merchants, Merchandise, Immigration and Passengers.Ā». www.maritimeheritage.org. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018-07-14. SkatÄ«ts: 2022-12-04.
  6. 1 2 Allen James Fromherz. QatarĀ : a modern history. LondonĀ : I.B. Tauris, 2012. ISBNĀ 978-1-58901-910-2. OCLCĀ 777411115.
  7. 1 2 H. Rahman. The emergence of QatarĀ : the turbulent years, 1627-1916. LondonĀ : K. Paul, 2005. ISBNĀ 978-1-136-75370-1. OCLCĀ 821617830.
  8. ā†‘ A political chronology of the Middle East. (1st ed izd.). LondonĀ : Europa. 2001. ISBNĀ 1-85743-115-4. OCLCĀ 46809305.
  9. ā†‘ Middle East review 2003/04Ā : the economic and business report. LondonĀ : Kogan Page. 2003. ISBNĀ 0-7494-4066-X. OCLCĀ 51992589.
  10. ā†‘ Curtis E. Larsen. Life and land use on the Bahrain IslandsĀ : the geoarcheology of an ancient society. ChicagoĀ : University of Chicago Press, 1983. ISBNĀ 0-226-46906-9. OCLCĀ 9646626.
  11. 1 2 3 4 5 Ā«Qatar - History | BritannicaĀ». www.britannica.com (angļu). SkatÄ«ts: 2022-12-04.
  12. ā†‘ Rogan, Eugene; Murphey, Rhoads; Masalha, Nur; Durac, Vincent; Hinnebusch, Raymond (1999-11). "B: Reviews: review articles" (en). British Journal of Middle Eastern Studies 26 (2): 339ā€“354. doi:10.1080/13530199908705688. ISSNĀ 1353-0194.
  13. ā†‘ Ā«Qatar National Development Strategy 2011-2016Ā».
  14. ā†‘ Ā«Real estate in Qatar - A growth story: The economic backgroundĀ». Euromoney (angļu). 2008-08-05. SkatÄ«ts: 2022-12-04.
  15. ā†‘ Ā«Qatar's delicate balancing actĀ». BBC News (angļu). 2013-01-15. SkatÄ«ts: 2022-12-04.
  16. ā†‘ Ā«ÄŒetras valstis pārtrauc diplomātiskās attiecÄ«bas ar Kataru, kritizējot terorisma atbalstÄ«Å”anuĀ». SkatÄ«ts: 2017. gada 30. septembris.
  17. ā†‘ Ā«Qatar to withdraw from OPEC in January 2019Ā». SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 19.Ā februārÄ«.
  18. ā†‘ Ā«How democratic is the Middle East?Ā» (angļu). 2005-09-09. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  19. ā†‘ United States Department of State. Ā«Country Reports on Human Rights Practices for 2011: QatarĀ».
  20. ā†‘ Ā«Qatar shows how to manage a modern monarchyĀ». Financial Times. 2013-06-25. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  21. ā†‘ Global Affairs Canada. Ā«Canada and QatarĀ». GAC, 2021-08-25. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  22. 1 2 3 4 "Qatar" (en). The World Factbook (Central Intelligence Agency). 2022-11-29.
  23. ā†‘ Ā«IFES Election Guide | Elections: Qatar Referendum Apr 29 2003Ā». www.electionguide.org. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  24. ā†‘ Ā«The People Want Reformā€¦ In Qatar, TooĀ». web.archive.org. 2017-10-10. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2017-10-10. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  25. ā†‘ Ā«CONSTITUTION OF QATARĀ». wipolex.wipo.int. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  26. ā†‘ UNICEF. Ā«Qatar Gender Equality ProfileĀ». web.archive.org, 2014-06-29. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014-06-29. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  27. 1 2 Ā«QatarĀ : "S'ils pouvaient, ils achĆØteraient la Tour Eiffel"Ā». L'Obs (franču). 2013-04-07. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  28. ā†‘ Ā«Amnesty International | Working to Protect Human RightsĀ». web.archive.org. 2014-03-12. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014-07-24. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  29. ā†‘ G. M. A. News. Ā«Filipino woman gets 100 lashes for giving birth in QatarĀ». GMA News Online (angļu). SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  30. ā†‘ Ā«Special report: The punishment was death by stoning. The crime? HavingĀ». The Independent (angļu). 2013-09-28. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  31. ā†‘ Ā«United Explanations ā€“ What are the worst countries in the world to be gay?Ā». United Explanations (angļu). SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  32. ā†‘ Ā«General Laws and regulations in Doha QatarĀ». www.onlineqatar.com. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  33. ā†‘ Ā«Qatarā€™s Impromptu Alcohol BanĀ». The Arabist (angļu). SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  34. ā†‘ Ā«Country Narratives: Countries N Through ZĀ». U.S. Department of State. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  35. 1 2 Pete Pattisson. Ā«Revealed: 6,500 migrant workers have died in Qatar since World Cup awardedĀ». The Guardian, 2021. gada 23. februāris. SkatÄ«ts: 2022. gada 18. maijs.
  36. 1 2 3 Persian Gulf statesĀ : country studies (3rd ed izd.). Washington, D.C.Ā : Federal Research Division, Library of Congress. 1994. ISBNĀ 0-8444-0793-3. OCLCĀ 29548413.
  37. ā†‘ Casey & Vine. 1991. 69.Ā lpp.
  38. ā†‘ Ā«The Qatar Oil DiscoveriesĀ». GEO ExPro. 2010-01-01. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020-12-05. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  39. ā†‘ Rod Nordland. Ā«New Hope for Democracy in a Dynastic LandĀ». The New York Times (angļu), 2013-06-25. ISSNĀ 0362-4331. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  40. ā†‘ Ā«Gravediggers of the GulfĀ». jacobin.com (angļu). SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  41. ā†‘ Ā«Qatar: Migrant Construction Workers Face AbuseĀ». Human Rights Watch (angļu). 2012-06-12. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  42. ā†‘ Hugh Eakin. Ā«The Strange Power of Qatar | Hugh EakinĀ» (angļu). ISSNĀ 0028-7504. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  43. 1 2 Jure Snoj. Ā«Population of Qatar by nationality in 2019Ā». Priya DSouza Communications (angļu), 2019-08-15. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018-12-25. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  44. ā†‘ U.S. Department of State. Ā«International Religious Freedom ReportĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 21.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2022.Ā gada 7.Ā decembrÄ«.
  45. ā†‘ Ā«Tiny Qatar's growing global cloutĀ». BBC News (angļu). 2011-05-01. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  46. ā†‘ Ā«Qatar's modern future rubs up against conservative traditionsĀ». Reuters (angļu). 2012-09-27. SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  47. ā†‘ United Nations High Commissioner for Refugees. Ā«Refworld | 2011 Report on International Religious Freedom - QatarĀ». Refworld (angļu). SkatÄ«ts: 2022-12-07.
  48. ā†‘ Global Religious Landscape. Ā«Religious Composition by CountryĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 9.Ā martā. SkatÄ«ts: 2022.Ā gada 7.Ā decembrÄ«.
  49. ā†‘ Mehran Kamrava. QatarĀ : small state, big politics. Ithaca, 2013. ISBNĀ 978-0-8014-6934-3. OCLCĀ 857080725.
  50. ā†‘ Time Out Doha. Ā«Qatar National Day 2011Ā».
  51. ā†‘ Ā«Qatar ā€“ a Sporting NationĀ». Qatar e-Government. SkatÄ«ts: 2015. gada 12. marts.
  52. ā†‘ Paul Radford. Ā«Russia, Qatar win 2018 and 2022 World CupsĀ». Reuters, 2010. gada 2. decembris. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2010. gada 5. decembris. SkatÄ«ts: 2010. gada 2. decembris.
  53. ā†‘ Ā«BBC Sport ā€“ Qatar World Cup: 'Ā£3m payments to officials' corruption claimĀ». Bbc.co.uk. SkatÄ«ts: 2014. gada 1. jÅ«nijs.
  54. ā†‘ Robert Booth, Pete Pattisson. Ā«Qatar World Cup: migrants wait a year to be paid for building officesĀ». The Guardian, 2014. gada 28. jÅ«lijs. SkatÄ«ts: 2015. gada 12. marts.
  55. ā†‘ Owen Gibson and Pete Pattisson (23 December 2014). Death toll among Qatar's 2022 World Cup workers revealed. The Guardian. Retrieved 29 May 2015.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Katara&oldid=4469420"