Pāriet uz saturu

Makaki

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Makaki
Macaca (LacĆ©pĆØde, 1799)
Indijas cepurainais makaks (Macaca radiata)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
VirsdzimtaZemākie Å”aurdeguna pērtiÄ·i (Cercopithecoidea)
DzimtaMērkaķu dzimta (Cercopithecidae)
ApakÅ”dzimtaMērkaÄ·u apakÅ”dzimta (Cercopithecinae)
CiltsPaviānu cilts (Papionini)
Ä¢intsMakaki (Macaca)
Makaki Vikikrātuvē

Makaki, makaku Ä£ints (Macaca) ir viena no mērkaÄ·u apakÅ”dzimtas paviānu cilts (Papionini) Ä£intÄ«m, kas apvieno 23 mÅ«sdienās dzÄ«vojoÅ”as mērkaÄ·u sugas. Å Ä« ir viena no visplaŔāk izplatÄ«tajām mērkaÄ·u Ä£intÄ«m pasaulē. Lielākā daļa makaku sugu ir sastopamas Āzijā, sākot ar Afganistānu un beidzot ar Japānu, bet berberu makaks (Macaca sylvanus) mājo Ziemeļāfrikā un Eiropas dienvidos, Gibraltāra klintÄ«s. VispazÄ«stamākās makaku sugas ir rēzus makaks (Macaca mulatta) un berberu makaks.

Izskats un īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]
Tibetas makaks (Macaca thibetana) ir lielākais makaku Ä£intÄ«, attēlā tēviņŔ
Krabjēdājmakaks (Macaca fascicularis) ir mazākais makaku Ä£intÄ«, attēlā tēviņŔ

Makaki ir vidēji lieli mērkaÄ·i (40ā€”75 cm), ar spēcÄ«gi veidotu Ä·ermeni un ekstremitātēm. Kājas un rokas ir apmēram vienādā garumā.[1] Tiem ir biezs apmatojums, kas parasti ir pelēkbrÅ«nā krāsā, tomēr ir sastopami arÄ« melni makaki. Uz pagarinātā purna nav apmatojuma. Vairākām sugām uz galvas ir biezāki un garāki mati, kas atgādina cepuri, bet dažām sugām ir vaigu bārdas. Viena no galvenajām pazÄ«mēm, pēc kā atŔķir dažādas makaku sugas, ir to astes garums. Dažām sugām astes nav vispār, dažām tā ir Ä«sa, bet citām gara, sasniedzot tādu paÅ”u garumu kā pārējais Ä·ermenis.

Tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes. Lielākais ģintī ir Tibetas makaks (Macaca thibetana), kura tēviņa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, svars 18 kg, mātītes svars ir 13 kg.[1] Mazākais ģintī ir krabjēdājmakaks (Macaca fascicularis), kura tēviņa ķermeņa garums var būt 41 cm, svars ir 5,5 kg, mātītes ķermeņa garums ir 38 cm, svars 2,4 kg.[1][2]

Uzvedība

[labot | labot pirmkodu]

Makaki dzīvo baros, kas var būt dažāda lieluma. Barā pastāv hierarhija, kas tēviņiem ik pa laikam nomainās. Kopumā tēviņi dominē pār mātītēm. Toties mātītēm savstarpējā hierarhija ir daudz noturīgāka un ir vairāk atkarīga no mātītes hierarhijas pakāpes barā.[1] Augstāka ranga makaks, ja tam pietrūkst barības, to var izņemt pat no zemāka ranga mērkaķa mutes.[3]

Makaki dzīvo kokos daudz biežāk nekā paviāni, bet ērti jūtas arī uz zemes. Makaki ir arī labi peldētāji. Atkarībā no sugas tie dzīvo mežos, līdzenumos, klintīs un akmeņainos pacēlumos. Makaki ir visēdāji. Tiem ir lieli vaigu maisi, kuros var noglabāt ēdienu.

VairoŔanās

[labot | labot pirmkodu]

Tropu sugām pāroÅ”anās var notikt jebkurā gada periodā, bet pārējām sugām ir vairoÅ”anās sezona. GrÅ«snÄ«bas periods ilgst apmēram 6 mēneÅ”us, dzimumbriedumu jaunie makaki sasniedz 4 gadu vecumā. Lai arÄ« makaki ir ļoti inteliÄ£enti, tiem var bÅ«t samērā necieÅ”ams raksturs, nepiemērots komunikācijai ar cilvēkiem.[1]

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]
Berberu makaks (Macaca sylvanus)
Celebesas makaks (Macaca nigra)
Japānas makaki (Macaca fuscata)

Makaku ģints (Macaca)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 5 Britannica: genus Macaca
  2. ā†‘ Primate Info Net: Long-tailed macaque
  3. ā†‘ "The Life of Mammals" Hosted by David Attenborough, 2003 British Broadcasting Corporation. BBC Video
  4. ā†‘ Li, C.; Zhao, C.; Fan, P. (25 Mar 2015). "White-cheeked macaque (Macaca leucogenys): A new macaque species from Modog, southeastern Tibet". American Journal of Primatology. doi:10.1002/ajp.22394

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Makaki&oldid=4506755"