Pāriet uz saturu

Pentode

Vikipēdijas lapa

Pentode (grieÄ·u: pente — pieci + (elektr)ods) — elektronu lampa ar pieciem elektrodiem — anodu, karsējamu katodu un trim tÄ«kliņiem — vadīŔanas (stÅ«rēŔanas) tÄ«kliņu, ekrāntÄ«kliņu un bremztÄ«kliņu. Pentode ir tetrodes uzlabots variants, kam novērsts sekundārās emisijas efekts jeb dinatronefekts.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Lai arÄ« tetrožu raksturlielumi bija daudz labāki nekā triodēm — tām bija labākas pastiprināŔanas spējas, maza parazÄ«tiskā kapacitāte, stabila darbÄ«ba radiofrekvencēs — tetrodēm bija arÄ« savi trÅ«kumi, kādu nebija pat triodēm. Viens no trÅ«kumiem — tā kā ekrāntÄ«kliņa potenciāls, lai varētu iegÅ«t lielu pastiprinājumu, ir visai augsts, tad, pastiprinot maiņstrāvu, anodspriegums brīžiem ir zemāks par ekrāntÄ«kliņa spriegumu un ekrāntÄ«kliņa ķēdē plÅ«st samērā liela strāva (ekrāntÄ«kliņŔ sāk darboties kā anods), kas izkropļo anoda voltampēru raksturlÄ«kni. Otrs, vēl lielāks trÅ«kums — tetrodē elektronu plÅ«smas ātrums anoda tuvumā ir tik liels, ka tie izsit no anoda citus elektronus, kas lido uz pozitÄ«vi lādēto ekrāntÄ«kliņu. To sauc par sekundāro emisiju jeb dinatronefektu. Ievietojot starp ekrāntÄ«kliņu un anodu vēl vienu tÄ«kliņu, kam pievada negatÄ«vu potenciālu, Å”ie trÅ«kumi tika novērsti. Tā kā Å”is tÄ«kliņŔ bremzē nevēlamo elektronu plÅ«smu, to nosauca par bremztÄ«kliņu jeb antidinatrona tÄ«kliņu.

Pirmās pentodes ieviesa Bernhards Telegens 1926. gadā. Pentodes tika plaÅ”i pielietotas lÄ«dz pat tranzistoru izgudroÅ”anai un vēl ilgi pēc tam.

Uzbūve

[labot | labot pirmkodu]
Pentode EL86 izjauktā veidā. Redzami trīs spirāliski tīkliņi, kas koncentriski aptver katodu.

Pentodes uzbÅ«ve lÄ«dzÄ«ga triodes un tetrodes uzbÅ«vei, bet tai starp ekrāntÄ«kliņu un anodu atrodas vēl viens papildus elektrods — bremztÄ«kliņŔ. Tam ir vēl lielāks diametrs un vijuma solis nekā stÅ«rējoÅ”ajam un ekrāntÄ«kliņam. Papildus tÄ«kliņam mēdz bÅ«t atseviŔķs izvads, bet dažkārt bremztÄ«kliņu savieno ar katodu tieÅ”i lampas balona iekÅ”pusē — tad tam automātiski ir negatÄ«vs potenciāls, kas vienāds ar spriegumu uz katoda (tomēr Ŕādām lampām ir mazākas pielietoÅ”anas iespējas).

Pentodēm ar pagarinātu raksturlÄ«kni (varimÄ«) stÅ«rējoÅ”ais tÄ«kliņŔ ir ar mainÄ«gu vijuma soli.

Pentodes apzīmējums shēmās

NetieŔās kvēles pentode

Darbības princips

[labot | labot pirmkodu]

Pentodes darbÄ«bas princips ir lÄ«dzÄ«gs tetrodes un triodes darbÄ«bas principam, bet bremztÄ«kliņam tiek pievadÄ«ts negatÄ«vs potenciāls, kas novērÅ” parazÄ«tisko elektronu pretplÅ«smu.

ĪpaŔības

[labot | labot pirmkodu]

Pentodes spēj darboties visai augstās frekvencēs, jo parazÄ«tiskā starpelektrodu kapacitāte tām ir maza, savukārt iekŔējā pretestÄ«ba — liela. Tām ir arÄ« augsts lietderÄ«bas koeficients. Pentodes nav Ä«sti piemērotas skaņas pastiprināŔanai, jo tām spektrā ir samērā liels treŔās harmonikas Ä«patsvars, kas cilvēka ausij nav patÄ«kams.

Pentožu tipi

[labot | labot pirmkodu]
Mazjaudas pentodes 6Š–1П
  • Lielai jaudai paredzētas zemfrekvences pentodes lietoja televizoru rindu izvērses blokos, kā arÄ« zemfrekvences pastiprināŔanai.
  • Augstākai frekvencei paredzētas pentodes izmantoja televizoros kā videopastiprinātājus, magnetofonos kā dzēŔanas un magnetizēŔanas Ä£eneratorus, mērÄ£eneratoros to izejas pakāpēs.
  • Elektrometriskās pentodes — seviŔķi jutÄ«gos mērinstrumentos (mikrovoltmetros, galvanometros).
  • Mazjaudas pentodes — augstfrekvences un starpfrekvences radiotraktos.
  • Pentodes ar speciālu pagarinātu voltampēru raksturlÄ«kni (varimjÅ«) — automātiskās pastiprinājuma regulēŔanas ķēdēs radiouztvērējos.
  • Kombinētās lampas, kas satur pentodi (triodes-pentodes) — frekvences pārveidoÅ”anas shēmās un heterodÄ«nos.
  • Ä¢eneratorpentodes un modulatorpentodes — radioraidÄ«tājos.

IzmantoŔana

[labot | labot pirmkodu]

Pentodes agrāk plaŔi lietoja radiotehnikā, taču Ŕobrīd tās ir aizstājuŔi pusvadītāji.

MÅ«sdienās tās galvenokārt izmanto pastiprinātāju jaudas pakāpēs (Hi End skaņas, elektroÄ£itāru, raidÄ«tāju) un priekÅ”pastiprinātāju ķēdēs. Pentodes izmantoÅ”anu skaņas priekÅ”pastiprinātājos ierobežo lielais paÅ”trokŔņu lÄ«menis tās lielās iekŔējās pretestÄ«bas dēļ. Taču pentodes spēj darboties daudz augstākās frekvencēs (mazās starpelektrodu kapacitātes, attiecÄ«gi mazāka Millera efekta dēļ), lÄ«dz ar to radiofrekvenču lampu tehnikā priekÅ”pastiprinātājos pamatā izmanto pentodes. Lielā pastiprinājuma dēļ pentodes var izmantot mikrofonu pastiprinātājos.

Šobrīd (21. gadsimta sākumā) plaŔi izmanto un arī ražo Ŕādas pentodes (un to analogus):

  • EF86 = 6Š–32ŠŸĀ ā€” mazjaudas pentode domāta pamatā skaņas signāla pastiprināŔanai;
  • EL84 = 6BQ5 = 6П14ŠŸĀ ā€” jaudas pentode skaņas frekvencēm;
  • EL34 = 6CA7 = 6П27Д — jaudas pentode skaņas frekvencēm.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]