Pentode
Pentode (grieÄ·u: penteĀ ā pieci + (elektr)ods)Ā ā elektronu lampa ar pieciem elektrodiemĀ ā anodu, karsÄjamu katodu un trim tÄ«kliÅiemĀ ā vadÄ«Å”anas (stÅ«rÄÅ”anas) tÄ«kliÅu, ekrÄntÄ«kliÅu un bremztÄ«kliÅu. Pentode ir tetrodes uzlabots variants, kam novÄrsts sekundÄrÄs emisijas efekts jeb dinatronefekts.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Lai arÄ« tetrožu raksturlielumi bija daudz labÄki nekÄ triodÄmĀ ā tÄm bija labÄkas pastiprinÄÅ”anas spÄjas, maza parazÄ«tiskÄ kapacitÄte, stabila darbÄ«ba radiofrekvencÄsĀ ā tetrodÄm bija arÄ« savi trÅ«kumi, kÄdu nebija pat triodÄm. Viens no trÅ«kumiemĀ ā tÄ kÄ ekrÄntÄ«kliÅa potenciÄls, lai varÄtu iegÅ«t lielu pastiprinÄjumu, ir visai augsts, tad, pastiprinot maiÅstrÄvu, anodspriegums brīžiem ir zemÄks par ekrÄntÄ«kliÅa spriegumu un ekrÄntÄ«kliÅa Ä·ÄdÄ plÅ«st samÄrÄ liela strÄva (ekrÄntÄ«kliÅÅ” sÄk darboties kÄ anods), kas izkropļo anoda voltampÄru raksturlÄ«kni. Otrs, vÄl lielÄks trÅ«kumsĀ ā tetrodÄ elektronu plÅ«smas Ätrums anoda tuvumÄ ir tik liels, ka tie izsit no anoda citus elektronus, kas lido uz pozitÄ«vi lÄdÄto ekrÄntÄ«kliÅu. To sauc par sekundÄro emisiju jeb dinatronefektu. Ievietojot starp ekrÄntÄ«kliÅu un anodu vÄl vienu tÄ«kliÅu, kam pievada negatÄ«vu potenciÄlu, Å”ie trÅ«kumi tika novÄrsti. TÄ kÄ Å”is tÄ«kliÅÅ” bremzÄ nevÄlamo elektronu plÅ«smu, to nosauca par bremztÄ«kliÅu jeb antidinatrona tÄ«kliÅu.
PirmÄs pentodes ieviesa Bernhards Telegens 1926. gadÄ. Pentodes tika plaÅ”i pielietotas lÄ«dz pat tranzistoru izgudroÅ”anai un vÄl ilgi pÄc tam.
Uzbūve
[labot | labot pirmkodu]
Pentodes uzbÅ«ve lÄ«dzÄ«ga triodes un tetrodes uzbÅ«vei, bet tai starp ekrÄntÄ«kliÅu un anodu atrodas vÄl viens papildus elektrodsĀ ā bremztÄ«kliÅÅ”. Tam ir vÄl lielÄks diametrs un vijuma solis nekÄ stÅ«rÄjoÅ”ajam un ekrÄntÄ«kliÅam. Papildus tÄ«kliÅam mÄdz bÅ«t atseviŔķs izvads, bet dažkÄrt bremztÄ«kliÅu savieno ar katodu tieÅ”i lampas balona iekÅ”pusÄĀ ā tad tam automÄtiski ir negatÄ«vs potenciÄls, kas vienÄds ar spriegumu uz katoda (tomÄr Å”ÄdÄm lampÄm ir mazÄkas pielietoÅ”anas iespÄjas).
PentodÄm ar pagarinÄtu raksturlÄ«kni (varimÄ«) stÅ«rÄjoÅ”ais tÄ«kliÅÅ” ir ar mainÄ«gu vijuma soli.
| Pentodes apzÄ«mÄjums shÄmÄs |
|---|
 |
Darbības princips
[labot | labot pirmkodu]Pentodes darbÄ«bas princips ir lÄ«dzÄ«gs tetrodes un triodes darbÄ«bas principam, bet bremztÄ«kliÅam tiek pievadÄ«ts negatÄ«vs potenciÄls, kas novÄrÅ” parazÄ«tisko elektronu pretplÅ«smu.
ÄŖpaŔības
[labot | labot pirmkodu]Pentodes spÄj darboties visai augstÄs frekvencÄs, jo parazÄ«tiskÄ starpelektrodu kapacitÄte tÄm ir maza, savukÄrt iekÅ”ÄjÄ pretestÄ«baĀ ā liela. TÄm ir arÄ« augsts lietderÄ«bas koeficients. Pentodes nav Ä«sti piemÄrotas skaÅas pastiprinÄÅ”anai, jo tÄm spektrÄ ir samÄrÄ liels treÅ”Äs harmonikas Ä«patsvars, kas cilvÄka ausij nav patÄ«kams.
Pentožu tipi
[labot | labot pirmkodu]
- Lielai jaudai paredzÄtas zemfrekvences pentodes lietoja televizoru rindu izvÄrses blokos, kÄ arÄ« zemfrekvences pastiprinÄÅ”anai.
- AugstÄkai frekvencei paredzÄtas pentodes izmantoja televizoros kÄ videopastiprinÄtÄjus, magnetofonos kÄ dzÄÅ”anas un magnetizÄÅ”anas Ä£eneratorus, mÄrÄ£eneratoros to izejas pakÄpÄs.
- ElektrometriskÄs pentodesĀ ā seviŔķi jutÄ«gos mÄrinstrumentos (mikrovoltmetros, galvanometros).
- Mazjaudas pentodesĀ ā augstfrekvences un starpfrekvences radiotraktos.
- Pentodes ar speciÄlu pagarinÄtu voltampÄru raksturlÄ«kni (varimjÅ«)Ā ā automÄtiskÄs pastiprinÄjuma regulÄÅ”anas Ä·ÄdÄs radiouztvÄrÄjos.
- KombinÄtÄs lampas, kas satur pentodi (triodes-pentodes)Ā ā frekvences pÄrveidoÅ”anas shÄmÄs un heterodÄ«nos.
- Ä¢eneratorpentodes un modulatorpentodesĀ ā radioraidÄ«tÄjos.
IzmantoŔana
[labot | labot pirmkodu]Pentodes agrÄk plaÅ”i lietoja radiotehnikÄ, taÄu Å”obrÄ«d tÄs ir aizstÄjuÅ”i pusvadÄ«tÄji.
MÅ«sdienÄs tÄs galvenokÄrt izmanto pastiprinÄtÄju jaudas pakÄpÄs (Hi End skaÅas, elektroÄ£itÄru, raidÄ«tÄju) un priekÅ”pastiprinÄtÄju Ä·ÄdÄs. Pentodes izmantoÅ”anu skaÅas priekÅ”pastiprinÄtÄjos ierobežo lielais paÅ”trokÅ”Åu lÄ«menis tÄs lielÄs iekÅ”ÄjÄs pretestÄ«bas dÄļ. TaÄu pentodes spÄj darboties daudz augstÄkÄs frekvencÄs (mazÄs starpelektrodu kapacitÄtes, attiecÄ«gi mazÄka Millera efekta dÄļ), lÄ«dz ar to radiofrekvenÄu lampu tehnikÄ priekÅ”pastiprinÄtÄjos pamatÄ izmanto pentodes. LielÄ pastiprinÄjuma dÄļ pentodes var izmantot mikrofonu pastiprinÄtÄjos.
Å obrÄ«d (21. gadsimta sÄkumÄ) plaÅ”i izmanto un arÄ« ražo Å”Ädas pentodes (un to analogus):
- EF86 = 6Š32ŠĀ ā mazjaudas pentode domÄta pamatÄ skaÅas signÄla pastiprinÄÅ”anai;
- EL84 = 6BQ5 = 6Š14ŠĀ ā jaudas pentode skaÅas frekvencÄm;
- EL34 = 6CA7 = 6Š27Š”Ā ā jaudas pentode skaÅas frekvencÄm.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Pentode.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
