Rubenis
- Å is raksts ir par putnu. Par citÄm jÄdziena rubenis nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| Rubenis Lyrurus tetrix (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
_Male.jpg) RubeÅu gailis ziemÄ | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | HordaiÅi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| KÄrta | VistveidÄ«gie (Galliformes) |
| Dzimta | FazÄnu dzimta (Phasianidae) |
| ApakÅ”dzimta | RubeÅu apakÅ”dzimta (Tetraoninae) |
| Ä¢ints | RubeÅi (Lyrurus) |
| Suga | Rubenis (Lyrurus tetrix) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Rubenis VikikrÄtuvÄ | |
Rubenis, arÄ« teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidÄ«go kÄrtas putns, kas pÄrsvarÄ izplatÄ«ts Eiropas un Äzijas skujkoku mežu joslÄ. Izdala 6 rubeÅu pasugas.[1] LatvijÄ rubenis ir salÄ«dzinoÅ”i bieži sastopams putns, tomÄr skaits pÄdÄjÄs desmitgadÄs samazinÄs.
SaskaÅÄ ar jaunÄko sistemÄtiku rubenis tiek klasificÄts fazÄnu dzimtÄ (Phasianidae) ar iedalÄ«jumu rubeÅu apakÅ”dzimtÄ (Tetraoninae).[1][2]
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Sastopams visos EirÄzijas ziemeļos: ziemeļu un centrÄlajÄ EiropÄ, KrievijÄ lÄ«dz TÄlajiem Austrumiem. AreÄla rietumu robeža ir Rietumeiropa (Britu salas, Beļģija, Alpi), bet EiropÄ rubeÅu populÄcija ir fragmentÄta, jo tiem piemÄroti biotopi lielÄ mÄrÄ ir iznÄ«cinÄti un pÄrveidoti cilvÄku darbÄ«bas rezultÄtÄ.
LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]Rubenis LatvijÄ ir sastopams visÄ teritorijÄ, piemÄrotos biotopos samÄrÄ parasts ligzdotÄjs un nometnieks. PÄdÄjo trÄ«sdesmit gadu laikÄ skaits samazinÄjies.[3] Latvijas rubeÅi pieder nominÄlajai pasugai L. t. tetrix.
Izskats
[labot | labot pirmkodu]
Rubenis ir salÄ«dzinoÅ”i liels un masÄ«vs putns ar Ä«su knÄbi. TÄviÅi ir lielÄki par mÄtÄ«tÄm, to garums sasniedz 49ā58 cm, spÄrnu plÄtums lÄ«dz 80 cm, svars ā lÄ«dz 1,4 kg, kamÄr mÄtÄ«Å”u garums ir lÄ«dz 45 cm, bet svars lÄ«dz 1 kg. Ä»oti atŔķirÄ«gs arÄ« abu dzimumu krÄsojums. TÄviÅa apspalvojums ir melns ar metÄlisku spÄ«dumu, vienÄ«gi pÄri spÄrnam balta josla, bet Ä«paÅ”i izceļas koÅ”i sarkanÄs uzacis. TÄviÅa astei ir Ä«paÅ”as izliektas sÄnu spalvas. RubeÅu mÄtÄ«tes ir daudz necilÄkas, apspalvojuma krÄsojums rÅ«sgani pelÄks, vienmÄrÄ«gi raibs. TÄs ir grÅ«ti atŔķiramas no medÅu mÄtÄ«tÄm, tomÄr mazÄkas izmÄrÄ. LÄ«dzÄ«gi mÄtÄ«tÄm ir arÄ« jaunie rubeÅi.
RubeÅi dažkÄrt krustojas ar saviem tuvÄkajiem radiniekiem medÅiem, to neauglÄ«gie pÄcnÄcÄji raÄ·eļi var lÄ«dzinÄties abÄm sugÄm.
Uzvedība un dzīvesveids
[labot | labot pirmkodu]
Rubenis ir nometnieks. Uzturas pÄrsvarÄ uz zemes, bet aukstÄ laikÄ labprÄt arÄ« koku zaros, kur novÄrojams arÄ« uz tieviem zariem, kas liekas neierasti Å”Ädam lielam putnam. ArÄ« barojas gan uz zemes, gan kokos ar bÄrzu pumpuriem. Lidojums Ätrs un mÄrÄ·tiecÄ«gs. ZiemÄs mÄdz ierakties zem sniega, lai izvairÄ«tos no aukstuma.
RubeÅi dzÄ«vo poligÄmos riestos, bet ziemÄs arÄ« lielÄkos baros. Katra mÄtÄ«te var pÄroties ar vairÄkiem tÄviÅiem, un otrÄdi.[4] Riesta rituÄls notiek pavasaros un tas ir unikÄls Å”ai sugai. Riestojot vairÄki tÄviÅi rÄ«tausmÄ savÄcas vienkopus piemÄrotÄs vietÄs, kur izrÄdÄs un cÄ«nÄs. Riesta laikÄ tÄviÅi sapÄrojas ar mÄtÄ«tÄm un viÅu lÄ«dzdalÄ«ba ligzdas veidoÅ”anÄ, perÄÅ”anÄ un mazuļu izvadÄÅ”anÄ ar to arÄ« beidzas. RubeÅu vistas perÄ 5ā13 olas aptuveni 25 dienas. CÄļi ir labi apspalvoti ligzdbÄgļi un jau dažas stundas pÄc izŔķilÅ”anÄs dodas lÄ«dzi mÄtei barÄ«bas meklÄjumos.
Aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]Sugai ir plaÅ”s izplatÄ«bas areÄls, tÄdÄļ globÄlÄ mÄrogÄ tÄ netiek uzskatÄ«ta par Ä«paÅ”i apdraudÄtu.[5] TomÄr EiropÄ vairÄkÄs valstÄ«s rubeÅi ir reti sastopami, galvenokÄrt tÄdÄļ, ka tiem piemÄroti biotopi ir iznÄ«cinÄti vai pÄrveidoti. Skaita samazinÄÅ”anÄs EiropÄ notiek jau kopÅ” 19. gadsimta beigÄm, bet Ä«paÅ”i izteikta tÄ bijusi kopÅ” 1970. gadiem. PiemÄram, lielÄkajÄ daÄ¼Ä LielbritÄnijas suga ir izzudusi un tiek veikti tÄs reintrodukcijas pasÄkumi.
LatvijÄ rubeÅi joprojÄm sastopami samÄrÄ lielÄ skaitÄ, tomÄr izplatÄ«ti nevienmÄrÄ«gi, pie tam Latvija atrodas tuvu sugas vienlaidus izplatÄ«bas areÄla dienvidrietumu robežai. PÄdÄjÄs desmitgadÄs rubeÅu skaits ir ievÄrojami samazinÄjies un blÄ«vums, salÄ«dzinot ar Fennoskandijas valstÄ«m, ir zems. Par faktoriem, kas nosaka skaita samazinÄÅ”anos uzskata biotopu degradÄciju (Ä«paÅ”i purvu nosusinÄÅ”anu) un plÄsÄ«go dzÄ«vnieku savairoÅ”anos.[6]
2003. gadÄ Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba rubeni izraudzÄ«jÄs par Gada putnu LatvijÄ.[4]
SistemÄtika
[labot | labot pirmkodu]Rubenim izdala 6 pasugas:[1]
- Lyrurus tetrix tetrix ā nominÄlpasuga, ligzdo no SkandinÄvijas lÄ«dz Francijas dienvidiem, ItÄlijas ziemeļiem un SibÄ«rijas ziemeļaustrumiem;
- Lyrurus tetrix baikalensis ā ligzdo no SibÄ«rijas dienvidaustrumiem lÄ«dz Mongolijas ziemeļiem un Mandžūrijas ziemeļrietumiem;
- Lyrurus tetrix britannicus ā ligzdo SkotijÄ, VelsÄ un Anglijas ziemeļos;
- Lyrurus tetrix mongolicus ā ligzdo no KirgizstÄnas austrumiem un Ķīnas ziemeļrietumiem lÄ«dz KazahstÄnas austrumiem, SibÄ«rijas centrÄlÄs daļas dienvidiem un Mongolijas rietumiem;
- Lyrurus tetrix ussuriensis ā ligzdo SibÄ«rijas austrumos un Ķīnas ziemeļaustrumos lÄ«dz Korejas ziemeļrietumiem;
- Lyrurus tetrix viridanus ā ligzdo no Krievijas dienvidaustrumiem lÄ«dz SibÄ«rijas dienvidrietumiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 Pheasants, partridges, francolins, 2020
- ā McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
- ā Ā«RubenisĀ». Latvijas putni. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2009.Ā gada 26.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 9.Ā novembrÄ«.
- 1 2 Ā«Rubenis ā gada putns 2003Ā». Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 25.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 9.Ā novembrÄ«.
- ā Ā«Tetrao tetrixĀ». The IUCN Red List of Threatened Speciesā¢. 2010-11-30. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-05-30. SkatÄ«ts: 2010-11-30.
- ā Ā«RubeÅu Tetrao tetrix aizsardzÄ«bas plÄns LatvijÄ. V. Liepa, E. RaÄinskis, A. KalvÄns, H. Hofmanis, LOB 2003Ā». Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 5.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 1.Ā decembrÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu] |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Rubenis |
- Latvijas putni: Rubenis Putni.lv
- RubeÅu Tetrao tetrix aizsardzÄ«bas plÄns LatvijÄ. V. Liepa, E. RaÄinskis, A. KalvÄns, H. Hofmanis, LOB 2003 Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde
- Black Grouse Tetrao tetrix ArhivÄts 2012.Ā gada 20.Ā maijÄ, Wayback Machine vietnÄ. BirdLife International
|
