Sarmati
Sarmati bija sena klejotÄju tauta, kura runÄjusi indoirÄÅu valodÄ. SaskaÅÄ ar grieÄ·u vÄsturnieka HÄrodota aprakstiem, sarmati sÄkotnÄji dzÄ«vojuÅ”i reÄ£ionÄ starp Kaspijas jÅ«ru un Donas upi (mÅ«sdienu Krievijas FederÄcijas un daļÄji Ukrainas teritorijÄ).[1] 3. gadsimtÄ p.m.Ä. sarmati pakļÄva skitus, kas apdzÄ«voja stepes uz ziemeļiem no MelnÄs jÅ«ras un viÅu kontrolÄ nonÄca milzu teritorija, kas pletÄs no MelnÄs lÄ«dz Baltijas jÅ«rai un no Vislas upes lÄ«dz Volgai. Sarmatu ietekmi Å”ajÄ teritorijÄ pÄrtrauca goti, kas tur iebruka no ziemeļiem 3. gadsimtÄ, un huÅÅi 4. gadsimtÄ.
Sarmatija
[labot | labot pirmkodu]AntÄ«ko autoru darbos ar vÄrdu "Sarmatija" reizÄm tikusi apzÄ«mÄta visa Eiropas teritorija uz austrumiem no Ä£ermÄÅu cilÅ”u teritorijas un uz ziemeļiem no MelnÄs jÅ«ras. Aleksandrijas zinÄtnieks Ptolemajs m. Ä. 2. gadsimtÄ teritoriju starp Vislas un DÅepras upÄm sauca par Eiropas Sarmatiju, bet uz austrumiem no tÄs pletÄs Äzijas Sarmatija. Sarmatijas ziemeļu robeža sasniedza Baltijas jÅ«ru, ko viÅÅ” sauca par "Sarmatu okeÄnu".
SlÄvu tautu izcelsmes pÄtnieki ir dažÄdos laikos radÄ«juÅ”i vairÄkas hipotÄzes par slÄvu un sarmatu savstarpÄjÄm attiecÄ«bÄm mÅ«su Äras pirmajos gadsimtos. SaskaÅÄ ar vienu hipotÄzi slÄvu ciltis ir raduÅ”Äs, sajaucoties baltu un sarmatu ciltÄ«m pirms aptuveni 2000 gadiem tagadÄjÄs Polijas, Baltkrievijas un Ziemeļukrainas teritorijÄ. KÄda no sarmatu ciltÄ«m ir pakļÄvusi slÄvu priekÅ”teÄus, bet vÄlÄk pÄrÅÄmusi viÅu valodu (sk. sarmatisms), pie kam "sarmati" ir senÄkais slÄvu cilÅ”u apzÄ«mÄjums, kas kļūdaini tika pÄrnests no stepju tautÄm uz tiem kaimiÅos dzÄ«vojoÅ”ajiem slÄviem.
SenÄs kartes
[labot | labot pirmkodu]
AntÄ«kÄs pasaules karte, kuras augÅ”pusÄ attÄlota Sarmatija. PÄc Posidonija (Posidonius, 150-130 p.m.Ä.) apraksta karti izgatavoja kartogrÄfi Petrus Bertius un Melchior Tavernier (1628).
SpÄÅu mÅ«ka Sen-Severa "Apokalipses komantÄriem" (Commentaria In Apocalypsin) pievienotÄ pasaules kartes kopija ar Sarmatiju augÅ”pusÄ (zÄ«mÄta ap 1050. gadu).
Sarmatija Herefordas kartÄ (13. gadsimts)
Sarmatija SebastiÄna Minstera kartÄ (1552). AttÄlota tÄlaika Žemaitijas atraÅ”anÄs vietÄ.
Sarmatijas, SkÄ«tijas, Maskavijas un Eiropas TatÄrijas karte (1697). Visa Austrumeiropa vÄl arvien apzÄ«mÄta kÄ Eiropas Sarmatija. BaltÄ jÅ«ra nosaukta par "Sarmatu okeÄnu".
Sarmatu vÄsturiski apdzÄ«votÄ teritorija ZiemeļkaukÄza stepÄs (Sarmatia Asiatica). Karte drukÄta LondonÄ 1770. gadÄ, izmantojot ziÅas no sengrieÄ·u avotiem.
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]IespÄjams, ka sarmati ieguva pÄrspÄku pÄr daudzÄm tautÄm, lielÄ mÄrÄ pateicoties tam, ka viÅi, kÄ tiek domÄts, bijuÅ”i pirmie pasaulÄ, kas pirms apmÄram 5 tÅ«kstoÅ”iem gadu pieradinÄja un plaÅ”i izmantoja zirgu kÄ saimniecÄ«bÄ, tÄ arÄ« kara gaitÄs. Zirga pieradinÄÅ”ana sekmÄja arÄ« citu pieradinÄto mÄjdzÄ«vnieku ganÄmpulka strauju palielinÄÅ”anos, jo tagad ar zirgu palÄ«dzÄ«bu tos bija daudz vieglÄk pÄrvaldÄ«t.
Sarmatus mÄdz vainot, ka plaÅ”us auglÄ«gas zemes apgabalus, kurus tie apdzÄ«vojuÅ”i, tie pÄrvÄrtuÅ”i sausÄ stepÄ. GrÅ«ti spriest, cik Å”Äds apgalvojums pamatots,Ā ā daļÄji varÄtu bÅ«t vainÄ«gas arÄ« citas klejotÄju tautas, lielÄ mÄrÄ tas bÅ«tu saistÄms arÄ« ar nelabvÄlÄ«gÄm klimata izmaiÅÄm.
VÄsturiskais mantojums
[labot | labot pirmkodu]Sarmatu kultÅ«ra tieÅ”i iespaidojusi vÄlÄk Ukrainas dienvidos mÄ«toÅ”o stepju tautu (avÄri, peÄeÅegi, protobulgÄri, maÄ£Äri, polovcieÅ”i un, vÄlÄk, Donas un Zaporižjas kazaki) tradÄ«cijas un dzÄ«vesveidu. UnikÄls kultÅ«ras fenomens bija sarmatisms, kas kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniecÄ«bas (Ŕļahtas) ideoloÄ£iju 16.ā19. gadsimtÄ.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Herodotus Histories komentÄri no livius.org (angliski)
 | Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
