Pāriet uz saturu

Sarmati

Vikipēdijas lapa
Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota mÅ«sdienu Latvijas teritorija — Aleksandrijas zinātnieka Klaudija Ptolemaja (ap 90.-168. m.ē.) izveidotā Austrumeiropas karte, kuras augŔā attēlota Baltijas jÅ«ra (MARE SARMATICVM) ar Gotlandes salu (Gothia) un apakŔā Azovas jÅ«ra (PALVDES MEOTIDES) un Melnās jÅ«ras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplÅ«stoÅ”ajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzÄ«mēta kā Eiropas Sarmatija.

Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā. Saskaņā ar grieÄ·u vēsturnieka Hērodota aprakstiem, sarmati sākotnēji dzÄ«vojuÅ”i reÄ£ionā starp Kaspijas jÅ«ru un Donas upi (mÅ«sdienu Krievijas Federācijas un daļēji Ukrainas teritorijā).[1] 3. gadsimtā p.m.ē. sarmati pakļāva skitus, kas apdzÄ«voja stepes uz ziemeļiem no Melnās jÅ«ras un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās lÄ«dz Baltijas jÅ«rai un no Vislas upes lÄ«dz Volgai. Sarmatu ietekmi Å”ajā teritorijā pārtrauca goti, kas tur iebruka no ziemeļiem 3. gadsimtā, un huņņi 4. gadsimtā.

Sarmatija

[labot | labot pirmkodu]

AntÄ«ko autoru darbos ar vārdu "Sarmatija" reizēm tikusi apzÄ«mēta visa Eiropas teritorija uz austrumiem no Ä£ermāņu cilÅ”u teritorijas un uz ziemeļiem no Melnās jÅ«ras. Aleksandrijas zinātnieks Ptolemajs m. ē. 2. gadsimtā teritoriju starp Vislas un Dņepras upēm sauca par Eiropas Sarmatiju, bet uz austrumiem no tās pletās Āzijas Sarmatija. Sarmatijas ziemeļu robeža sasniedza Baltijas jÅ«ru, ko viņŔ sauca par "Sarmatu okeānu".

Slāvu tautu izcelsmes pētnieki ir dažādos laikos radÄ«juÅ”i vairākas hipotēzes par slāvu un sarmatu savstarpējām attiecÄ«bām mÅ«su ēras pirmajos gadsimtos. Saskaņā ar vienu hipotēzi slāvu ciltis ir raduŔās, sajaucoties baltu un sarmatu ciltÄ«m pirms aptuveni 2000 gadiem tagadējās Polijas, Baltkrievijas un Ziemeļukrainas teritorijā. Kāda no sarmatu ciltÄ«m ir pakļāvusi slāvu priekÅ”tečus, bet vēlāk pārņēmusi viņu valodu (sk. sarmatisms), pie kam "sarmati" ir senākais slāvu cilÅ”u apzÄ«mējums, kas kļūdaini tika pārnests no stepju tautām uz tiem kaimiņos dzÄ«vojoÅ”ajiem slāviem.

Senās kartes

[labot | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Iespējams, ka sarmati ieguva pārspēku pār daudzām tautām, lielā mērā pateicoties tam, ka viņi, kā tiek domāts, bijuÅ”i pirmie pasaulē, kas pirms apmēram 5 tÅ«kstoÅ”iem gadu pieradināja un plaÅ”i izmantoja zirgu kā saimniecÄ«bā, tā arÄ« kara gaitās. Zirga pieradināŔana sekmēja arÄ« citu pieradināto mājdzÄ«vnieku ganāmpulka strauju palielināŔanos, jo tagad ar zirgu palÄ«dzÄ«bu tos bija daudz vieglāk pārvaldÄ«t.

Sarmatus mēdz vainot, ka plaÅ”us auglÄ«gas zemes apgabalus, kurus tie apdzÄ«vojuÅ”i, tie pārvērtuÅ”i sausā stepē. GrÅ«ti spriest, cik Ŕāds apgalvojums pamatots, — daļēji varētu bÅ«t vainÄ«gas arÄ« citas klejotāju tautas, lielā mērā tas bÅ«tu saistāms arÄ« ar nelabvēlÄ«gām klimata izmaiņām.

Vēsturiskais mantojums

[labot | labot pirmkodu]

Sarmatu kultÅ«ra tieÅ”i iespaidojusi vēlāk Ukrainas dienvidos mÄ«toÅ”o stepju tautu (avāri, pečeņegi, protobulgāri, maģāri, polovcieÅ”i un, vēlāk, Donas un Zaporižjas kazaki) tradÄ«cijas un dzÄ«vesveidu. Unikāls kultÅ«ras fenomens bija sarmatisms, kas kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniecÄ«bas (Ŕļahtas) ideoloÄ£iju 16.—19. gadsimtā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Herodotus Histories komentāri no livius.org (angliski)