Trogira
| Trogira | |||
|---|---|---|---|
| municipalitÄte | |||
| Trogir | |||
 Trogiras vecpilsÄta | |||
| |||
  Trogira | |||
| KoordinÄtas: 43Ā°31ā²01ā³N 16Ā°15ā²05ā³Eļ»æ / ļ»æ43.51694Ā°N 16.25139Ā°EKoordinÄtas: 43Ā°31ā²01ā³N 16Ā°15ā²05ā³Eļ»æ / ļ»æ43.51694Ā°N 16.25139Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā HorvÄtija | ||
| ŽupÄnija |
 Splita-DalmÄcija | ||
| Platība[1] | |||
| Ā ā¢Ā municipalitÄte | 39,3Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 11,6Ā km2 | ||
| IedzÄ«votÄji (2021)[2] | |||
| Ā ā¢Ā municipalitÄte | 12Ā 393 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 315,3/kmĀ² | ||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 10Ā 107 | ||
| Ā ā¢Ā urbÄnaisĀ blÄ«vums | 871,3/kmĀ² | ||
| Laika josla | CentrÄleiropas laiks (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CentrÄleiropas vasaras laiks (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 21220 | ||
| MÄjaslapa |
trogir | ||
 Trogira VikikrÄtuvÄ | |||
Trogira (horvÄtu: Trogir) ir vÄsturiska pilsÄta un osta Adrijas jÅ«ras piekrastÄ Splitas-DalmÄcijas župÄnijÄ, HorvÄtijÄ. Trogiras vÄsturiskais centrs atrodas uz nelielas salas starp HorvÄtijas kontinentÄlo daļu un Äiovo salu,[3] 27 km uz rietumiem no Splitas pilsÄtas.
PilsÄtai ir 2300 gadu sena vÄsture, un tÄs kultÅ«ra veidojusies seno grieÄ·u, pÄc tam romieÅ”u un venÄcieÅ”u ietekmÄ. TrogirÄ ir daudz piļu, baznÄ«cu un torÅu, kÄ arÄ« cietoksnis. Trogiras pilsÄta ir vislabÄk saglabÄjies romÄnikas un gotikas laikmeta komplekss ne tikai Adrijas jÅ«ras reÄ£ionÄ, bet arÄ« visÄ CentrÄleiropÄ. KopÅ” 1997. gada Trogiras vÄsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultÅ«ras mantojuma sarakstÄ.[4]
TÅ«risms ir vissvarÄ«gÄkais Trogiras reÄ£iona ekonomiskais faktors, kas nodroÅ”ina 50Ā % no paÅ”valdÄ«bas budžeta ar vairÄk nekÄ 20 000 gultasvietÄm viesnÄ«cÄs un privÄtajos apartamentos. TÄ ir viena no visstraujÄk augoÅ”ajÄm jahtu ostÄm HorvÄtijÄ, un tajÄ ir divas jahtu piestÄtnes. ApkÄrtnes teritorijÄs ir arÄ« spÄcÄ«gas zvejniecÄ«bas un lauksaimniecÄ«bas tradÄ«cijas.
Trogiras pilsÄta atrodas 6 km attÄlumÄ no Splitas lidostas, un no Trogiras uz lidostu un Splitu kursÄ regulÄra autobusu satiksme. NÄkotnÄ Splitas piepilsÄtas dzelzceļŔ tiks pagarinÄts lidostas un Trogiras virzienÄ.
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Kamerlengo pils
SvÄtÄ Laurencija katedrÄle
Trogiras panorÄma
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Register of spatial units of the State Geodetic Administration of the Republic of Croatia, WikidataĀ Q119585703
- ā HorvÄtijas 2021. gada tautskaites rezultÄti..
- ā Karen Torme Olson. Frommer's Croatia. Wiley, 2006-07-28. ISBNĀ 978-0-470-04176-5.
- ā UNESCO World Heritage Centre. Ā«Historic City of TrogirĀ». unesco.org. SkatÄ«ts: 2015. gada 1. augusts.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Trogira.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
