Vombati
| Vombati Vombatidae (Burnett, 1830) | |
|---|---|
 Parastais vombats (Vombatus ursinus) | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | HordaiÅi (Chordata) |
| Klase | ZÄ«dÄ«tÄji (Mammalia) |
| Infraklase | SomaiÅi (Marsupialia) |
| VirskÄrta | AustrÄlijas somaiÅi (Australidelphia) |
| KÄrta | Diprotodonti (Diprotodontia) |
| ApakÅ”kÄrta | VombatveidÄ«gie (Vombatiformes) |
| Dzimta | Vombati (Vombatidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Vombati VikikrÄtuvÄ | |
Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divÄm vombatveidÄ«go AustrÄlijas somaiÅu dzimtÄm, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus. Otra ir koalu dzimta (Phascolarctidae). Vombati mÄjo AustrÄlijas dienvidaustrumu kalnainajos mežos un tÄ«reļos, kÄ arÄ« tie sastopami TasmanijÄ.
KopÄ«gÄs Ä«paŔības
[labot | labot pirmkodu]
Vombatiem ir ļoti lÄna vielmaiÅa, barÄ«ba ceļo cauri gremoÅ”anas sistÄmai 8ā14 dienas.[1] Lai arÄ« ikdienas solis dzÄ«vniekam nav ļoti Ätrs, izbiedÄts tas spÄj skriet ar Ätrumu 40 km/h un Å”Ädu Ätrumu spÄj uzturÄt apmÄram 90 sekundes.[2] Katram Ä«patnim ir sava teritorija, kuras centrÄ atrodas tÄ ala. Vombats agresÄ«vi aizsargÄ savu teritoriju. Parastajam vombatam tÄ ir apmÄram 23 ha liela, bet garvilnas vombatiem tÄ ir daudz mazÄka, apmÄram 4 ha.[1]
Katru gadu pavasarÄ« piedzimst viens mazulis. MÄtÄ«tei ir labi attÄ«stÄ«ta soma, kurÄ mazulis pavada 6ā7 mÄneÅ”us. Tas tiek zÄ«dÄ«ts apmÄram 15 mÄneÅ”us un patstÄvÄ«gs tas kļūst 18 mÄneÅ”u vecumÄ.[1]
Izskats
[labot | labot pirmkodu]Vombati atgÄdina Ä«skÄjainus lÄcÄ«Å”us ar Ä«su asti. Visas dzimtas sugas ir apmÄram vienu metru garas un sver 20ā35 kg. Vombatu kažoks ir biezs un vidÄji garÅ”, tas var bÅ«t gan gaiÅ”i, gan tumÅ”i brÅ«ns, pelÄks un melns.
Ekoloģija
[labot | labot pirmkodu]Vomabtiem ir grauzÄjiem lÄ«dzÄ«gi priekÅ”zobi, kas piemÄroti ļoti cietu augu sagrauÅ”anai, un spÄcÄ«gas Ä·epas, un nagi, ar kuriem tie rok alas. Vomabtu soma, atŔķirÄ«bÄ no citiem somaiÅiem, ir vÄrsta uz aizmuguri, tÄdÄjÄdi tie to nepieber pilnu ar zemÄm un neapdraud savus mazuļus rakÅ”anas laikÄ. Lai arÄ« vombati ir aktÄ«vi galvenokÄrt krÄslÄ un naktÄ«, vÄsÄkÄs un apmÄkuÅ”Äs dienÄs tie dodas baroties arÄ« dienas laikÄ. Tos novÄrot var samÄrÄ reti, bet tos var atrast pÄc Ä«patnÄjiem, taisnstÅ«rveida ekskrementiem, kurus tie atstÄj ik pa brÄ«dim uz sava ceļa. Vombati ir zÄlÄdÄji un barojas ar dažÄdÄm graudzÄlÄm, grīŔļiem, lakstaugiem, koku mizu un augu saknÄm.
Vomatu dabÄ«gie ienaidnieki ir dingo un Tasmanijas velns. Sevi tie aizsargÄ, pagriežot pret uzbrucÄju dibengalu ar biezo Ädu un pakaļkÄjas, ar kurÄm cenÅ”as iespert. TÄdÄjÄdi plÄsÄjam ir apgrÅ«tinÄta nÄvÄjoÅ”as uzbrukÅ”anas iespÄja Å”aurajÄ alu labirintÄ.[3] TurklÄt vombats mÄdz viltÄ«gi atļaut plÄsÄjam iebÄzt galvu virs tÄ muguras un tad ar spÄcÄ«gu pakaļkÄju spÄrienu tas salauž uzbrucÄja galvaskausu pret alas griestiem.
SistemÄtika
[labot | labot pirmkodu]
- Vombatu dzimta (Vombatidae)[4]
- ģints Garvilnas vombati (Lasiorhinus)
- Dienvidu garvilnas vombats (Lasiorhinus latifrons)
- Krefta vombats (Lasiorhinus krefftii)
- ģints Vombati (Vombatus)
- Vombats (Vombatus ursinus)
- Ä£ints ā Phascolonus
- Ä£ints ā Ramasayia
- Ä£ints ā Rhizophascolomus
- Ä£ints ā Warendja
- ģints Garvilnas vombati (Lasiorhinus)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 McIlroy, John (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 876ā877. ISBN 0-87196-871-1
- ā The uncommon wombat
- ā Ā«Common WombatĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 28.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2015.Ā gada 28.Ā novembrÄ«.
- ā Mammal Species of the World: Vombatidae
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Vombati.
