Pāriet uz saturu

Vombati

Vikipēdijas lapa
Vombati
Vombatidae (Burnett, 1830)
Parastais vombats (Vombatus ursinus)
Parastais vombats (Vombatus ursinus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
InfraklaseSomaiņi (Marsupialia)
VirskārtaAustrālijas somaiņi (Australidelphia)
KārtaDiprotodonti (Diprotodontia)
ApakŔkārtaVombatveidīgie (Vombatiformes)
DzimtaVombati (Vombatidae)
Iedalījums
Vombati Vikikrātuvē

Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus. Otra ir koalu dzimta (Phascolarctidae). Vombati mājo Austrālijas dienvidaustrumu kalnainajos mežos un tīreļos, kā arī tie sastopami Tasmanijā.

Kopīgās īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]
Vombatus dienā var ieraudzīt ļoti reti, jo aktīvi tie parasti ir nakts laikā, attēlā vombats (Vombatus ursinus)
Ar savām spēcÄ«gajām priekŔķepām vombati rok sarežģītas alu sistēmas

Vombatiem ir ļoti lēna vielmaiņa, barÄ«ba ceļo cauri gremoÅ”anas sistēmai 8—14 dienas.[1] Lai arÄ« ikdienas solis dzÄ«vniekam nav ļoti ātrs, izbiedēts tas spēj skriet ar ātrumu 40 km/h un Ŕādu ātrumu spēj uzturēt apmēram 90 sekundes.[2] Katram Ä«patnim ir sava teritorija, kuras centrā atrodas tā ala. Vombats agresÄ«vi aizsargā savu teritoriju. Parastajam vombatam tā ir apmēram 23 ha liela, bet garvilnas vombatiem tā ir daudz mazāka, apmēram 4 ha.[1]

Katru gadu pavasarÄ« piedzimst viens mazulis. MātÄ«tei ir labi attÄ«stÄ«ta soma, kurā mazulis pavada 6—7 mēneÅ”us. Tas tiek zÄ«dÄ«ts apmēram 15 mēneÅ”us un patstāvÄ«gs tas kļūst 18 mēneÅ”u vecumā.[1]

Vombati atgādina Ä«skājainus lācīŔus ar Ä«su asti. Visas dzimtas sugas ir apmēram vienu metru garas un sver 20—35 kg. Vombatu kažoks ir biezs un vidēji garÅ”, tas var bÅ«t gan gaiÅ”i, gan tumÅ”i brÅ«ns, pelēks un melns.

Ekoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Vomabtiem ir grauzējiem lÄ«dzÄ«gi priekÅ”zobi, kas piemēroti ļoti cietu augu sagrauÅ”anai, un spēcÄ«gas Ä·epas, un nagi, ar kuriem tie rok alas. Vomabtu soma, atŔķirÄ«bā no citiem somaiņiem, ir vērsta uz aizmuguri, tādējādi tie to nepieber pilnu ar zemēm un neapdraud savus mazuļus rakÅ”anas laikā. Lai arÄ« vombati ir aktÄ«vi galvenokārt krēslā un naktÄ«, vēsākās un apmākuŔās dienās tie dodas baroties arÄ« dienas laikā. Tos novērot var samērā reti, bet tos var atrast pēc Ä«patnējiem, taisnstÅ«rveida ekskrementiem, kurus tie atstāj ik pa brÄ«dim uz sava ceļa. Vombati ir zālēdāji un barojas ar dažādām graudzālēm, grīŔļiem, lakstaugiem, koku mizu un augu saknēm.

Vomatu dabÄ«gie ienaidnieki ir dingo un Tasmanijas velns. Sevi tie aizsargā, pagriežot pret uzbrucēju dibengalu ar biezo ādu un pakaļkājas, ar kurām cenÅ”as iespert. Tādējādi plēsējam ir apgrÅ«tināta nāvējoÅ”as uzbrukÅ”anas iespēja Å”aurajā alu labirintā.[3] Turklāt vombats mēdz viltÄ«gi atļaut plēsējam iebāzt galvu virs tā muguras un tad ar spēcÄ«gu pakaļkāju spērienu tas salauž uzbrucēja galvaskausu pret alas griestiem.

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]
Dienvidu garvilnas vombats (Lasiorhinus latifrons)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 McIlroy, John (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 876–877. ISBN 0-87196-871-1
  2. ↑ The uncommon wombat
  3. ↑ Ā«Common WombatĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2016.Ā gada 28.Ā martā. SkatÄ«ts: 2015.Ā gada 28.Ā novembrÄ«.
  4. ↑ Mammal Species of the World: Vombatidae

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]