Hamburga
| Hamburga | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta un federÄlÄ zeme | |||
| BrÄ«vÄ un Hanzas pilsÄta Hamburga Freie und Hansestadt Hamburg | |||
|
| |||
| |||
 | |||
| KoordinÄtas: 53Ā°34ā²N 10Ā°00ā²Eļ»æ / ļ»æ53.567Ā°N 10.000Ā°EKoordinÄtas: 53Ā°34ā²N 10Ā°00ā²Eļ»æ / ļ»æ53.567Ā°N 10.000Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā VÄcija | ||
| FederÄlÄ zeme | Hamburga | ||
| DibinÄta | 834. gadÄ | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta un federÄlÄ zeme | 755,26Ā km2 | ||
| Augstums | 6 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2023)[1] | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta un federÄlÄ zeme | 1Ā 910Ā 160 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 2Ā 349,2/kmĀ² | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 5Ā 046Ā 182 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi |
20095 - 21149 22041 - 22769 27499 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
| OficiÄlais nosaukums: Hamburgas Å peiherÅ”tate un Kantoru kvartÄls ar Chilehaus Äku | |||
| Tips | Kultūra | ||
| KritÄrijs | iv | ||
| Iekļauts | 2015 (39. sesija) | ||
| Aizsardzības nr. | 1452 | ||
| Valsts |
Ā VÄcija | ||
| Platība | 26.08 ha | ||
| Buferzona | 56.17 ha | ||
 Hamburga VikikrÄtuvÄ | |||
_b.jpg)
Hamburga (vÄcu: Hamburg, izrunÄ: /ĖhambŹÉĢÆk/, lejasvÄcu: Hamborg, oficiÄli BrÄ«vÄ un Hanzas pilsÄta Hamburga)[2] ir ostas pilsÄta un federÄlÄ zeme VÄcijas ziemeļos, Elbas upes grÄ«vÄ, netÄlu no tÄs ietekas ZiemeļjÅ«rÄ. PilsÄtas kopÄjÄ platÄ«ba ir 755,26 kmĀ², pÄc 2015. gada datiem pilsÄtÄ dzÄ«vo 1 774 242 iedzÄ«votÄji, bet tÄs aglomerÄcijÄ dzÄ«vo 5 046 182 iedzÄ«votÄji. TÄ ir otrÄ lielÄkÄ VÄcijas pilsÄta aiz BerlÄ«nes un astotÄ lielÄkÄ Eiropas SavienÄ«bas pilsÄta pÄc iedzÄ«votÄju skaita.[3]
Ziemeļos Hamburgas federÄlÄ zeme robežojas ar Å lÄsvigas-HolÅ”teinas federÄlo zemi, bet dienvidos ar Lejassaksijas federÄlo zemi. Hamburgas federÄlÄ zeme ir otrÄ mazÄkÄ VÄcijas federÄlÄ zeme pÄc platÄ«bas.
Hamburga ir nozÄ«mÄ«gs VÄcijas transporta mezgls. Hamburgas osta ir VÄcijas lielÄkÄ osta pÄc pÄrkrauto kravu daudzuma, otrÄ lielÄkÄ osta EiropÄ aiz Roterdamas ostas un piecpadsmitÄ noslogotÄkÄ osta pasaulÄ. Hamburgas osta ir viena no populÄrÄkajÄm kruÄ«za kuÄ£u piestÄtnÄm EiropÄ. Hamburga ir bijusi nopietns finanÅ”u centrs gadsimtiem ilgi. HamburgÄ atrodas Berenbergas banka, kas ir otrÄ vecÄkÄ banka pasaulÄ un ir dibinÄta 1590. gadÄ.[4] TÄ ir arÄ« nozÄ«mÄ«gs industrijas un mediju centrs.
Hamburga ir arÄ« nozÄ«mÄ«gs tÅ«risma galamÄrÄ·is gan VÄcijas iedzÄ«votÄjiem, gan tÅ«ristiem no citÄm valstÄ«m. 2015. gadÄ tÄ tika atzÄ«ta par seÅ”padsmito labÄko pilsÄtu pasaulÄ pÄc dzÄ«ves apstÄkļiem.[5] TÄ ir Johannesa BrÄmsa dzimtÄ pilsÄta.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Hamburga radÄs 9. gadsimta sÄkumÄ, bet 834. gadÄ Å”eit tika nodibinÄta bÄ«skapija, un tÄs pirmais bÄ«skaps Ansgars tiek godinÄts par Ziemeļvalstu apustuli. TomÄr 845. gadÄ vikingu kuÄ£u flote uzbrÅ«k pilsÄtai un to noposta. Divus gadus pÄc tam tiek nodibinÄta kopÄja Hamburgas-BrÄmenes bÄ«skapija, bet kad 1030. gadÄ, 1066. gadÄ un 1072. gadÄ obodrÄ«ti uzbrÅ«k pilsÄtai, bÄ«skapija tiek pÄrcelta uz BrÄmeni.
1241. gadÄ Hamburga kopÄ ar LÄ«beku nodibina savienÄ«bu, ko uzskata par Hanzas sÄkumu.
1520. gados Hamburga pÄriet protestantismÄ, un uzÅem daudz bÄgļu no NÄ«derlandes un Francijas. 1768. gadÄ, kad pilsÄta atrodas DÄnijas pakļautÄ«bÄ, tai tiek pieŔķirts ImpÄrijas brÄ«vpilsÄtas statuss.
Ä»oti strauji Hamburga attÄ«stÄs 19. gadsimta beigÄs, kad iedzÄ«votÄju skaits ÄetrkÄrÅ”ojas. OtrÄ pasaules kara laikÄ Hamburga tiek ļoti stipri nopostÄ«ta, pÄc dažu pÄtnieku domÄm civiliedzÄ«votÄju upuru skaits no sabiedroto aviÄcijas uzlidojumiem ir lielÄks, kÄ DrÄzdenes bombardÄÅ”anÄ.
Sports
[labot | labot pirmkodu]TÄpat kÄ visÄ valstÄ« HamburgÄ populÄrÄkais sporta veids ir futbols. VÄcijas BundeslÄ«gÄ spÄlÄ futbola klubs Hamburger SV. AugstÄkajÄ lÄ«gÄ ir spÄlÄjis arÄ« futbola klubs FC St. Pauli, kas paÅ”laik (2012./2013. gada sezonÄ) spÄlÄ otrajÄ spÄcÄ«gÄkajÄ VÄcijas lÄ«gÄ. 2006. gada FIFA Pasaules kausa ietvaros Hamburgas stadionÄ AOL Arena, tagad Imtech Arena, tika aizvadÄ«tas piecas spÄles.
VÄcijas hokeja lÄ«gÄ spÄlÄ Hamburg Freezers, savukÄrt labÄkÄ rokasbumbas komanda ir HSV Hamburg. Ir attÄ«stÄ«ti arÄ« citi sporta veidi, ne tikai komandas, bet arÄ« individuÄlajÄs disciplÄ«nÄs.
HamburgÄ atrodas viens no vecÄkajiem akadÄmiskÄs airÄÅ”anas klubiem.
Hamburgas apkÄrtnÄ kopÅ” 1996. gada notiek augstÄkÄs kategorijas viendienas Å”osejas riteÅbraukÅ”anas sacensÄ«bas EuroEyes Cyclassics (iepriekÅ” ar nosaukumiem HEW Cyclassics un Vattenfall Cyclassics).
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Hamburga 1800. gadÄ
Hamburga ap 1900. gadu
Sv. Katrīnas baznīca
Skats uz Hamburgas ostu
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā 2023. gada PaÅ”valdÄ«bu reÄ£istrs; pÄrbaudes datums: 16 novembris 2024.
- ā Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga. Ā«'MÄs dzÄ«vojam ticÄ«bÄ labÄkai nÄkotnei' - Latvijas VÄstnesisĀ». www.vestnesis.lv (latvieÅ”u), 2000-02-29. SkatÄ«ts: 2026-03-10.
- ā Ā«City Mayors: The 500 largest European cities (1 to 100)Ā». www.citymayors.com.
- ā Ā«ArhivÄta kopijaĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 24.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 6.Ā jÅ«lijÄ.
- ā Ā«Quality of Living Data and Hardship Premiums for International AssignmentsĀ». mobilityexchange.mercer.com.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Hamburga.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopÄdijas raksts (angliski)
- PareizticÄ«go enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||
|
