Karlsrūe
| Karlsrūe | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||||||
| Karlsruhe | |||||||
|
| |||||||
| |||||||
| KoordinÄtas: 49°01ā²N 8°24ā²E / 49.017°N 8.400°EKoordinÄtas: 49°01ā²N 8°24ā²E / 49.017°N 8.400°E | |||||||
| Valsts |
| ||||||
| FederÄlÄ zeme | BÄdene-Virtemberga | ||||||
| DibinÄta | 1750.Ā gadÄ | ||||||
| Platība | |||||||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 173,46Ā km2 | ||||||
| Augstums | 115 m | ||||||
| IedzÄ«votÄji (2023)[1] | |||||||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 309Ā 964 | ||||||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 767/km² | ||||||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 625Ā 388 | ||||||
| Pasta indekss | 76131 - 76229 | ||||||
| MÄjaslapa |
www | ||||||
|
| |||||||
KarlsrÅ«e (vÄcu: Karlsruhe) ir pilsÄta VÄcijas rietumos, BÄdenÄ-VirtembergÄ pie Reinas upes, netÄlu no robežas ar Franciju.
PilsÄtas nosaukums cÄlies no BÄdenes-Durlahas markgrÄfa KÄrļa Vilhelma vÄrda, kurÅ” 1715. gadÄ nodibinÄja pilsÄtu, pÄrceļoties no iepriekÅ”ÄjÄs galvaspilsÄtas Durlahas (tagad Durlaha ir KarsrÅ«es rajons). LÄ«dz 1771. gadam KarsrÅ«e bija BÄdenes-Durlahas galvaspilsÄta, bet lÄ«dz 1945. gadamĀ ā BÄdenes galvaspilsÄta. No 2. pasaules kara beigÄm lÄ«dz 1995. gadam pilsÄtÄ atradÄs ASV kara bÄze.
PilsÄtas plÄnojums ir regulÄrs, pilsÄtas ielÄm stiepjoties radiÄli no centrÄ novietotÄs pils.
PilsÄtÄ atrodas VÄcijas konstitucionÄlÄ tiesa (Bundesverfassungsgericht) un augstÄkÄ apelÄcijas tiesa (Bundesgerichtshof). No izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄm jÄpiemin KarlsrÅ«es TehnoloÄ£iju institÅ«te (Karlsruhe Institute of Technology (KIT))Ā ā viena no labÄkajÄm tehniskajÄm augstskolÄm EiropÄ.
PilsÄtas apkÄrtnÄ atrodas lielÄkais VÄcijas naftas pÄrstrÄdes uzÅÄmums. KarsrÅ«e ir viena no pirmajÄm pilsÄtÄm, kurÄ ieviesa tramvaja kustÄ«bu pa parastÄ dzelzceļa sliedÄm, Å”Ädi optimizÄjot sabiedrisko transportu.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]KarlsrÅ«Ä dzimuÅ”i:
- Olivers BÄ«rhofs (Oliver Bierhoff, 1968)Ā ā futbolists
- Karls Bencs (Carl Benz, 1844ā1929)Ā ā izgudrotÄjs
- KÄrlis Drezs (Karl Drais, 1785ā1851)Ā ā izgudrotÄjs
- Hanss Franks (Hans Frank, 1900ā1946)Ā ā politiÄ·is
- FrÄ«drihs I (Friedrich I., 1826ā1907)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- FrÄ«drihs II (Friedrich II., 1857ā1928)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- Olivers KÄns (Oliver Kahn, 1969)Ā ā futbolists
- KÄrlis Ludvigs FrÄ«drihs (Karl Ludwig Friedrich, 1786ā1818)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- KÄrlis FrÄ«drihs (Karl Friedrich, 1728ā1811)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- Gustavs Landauers (Gustav Landauer, 1870ā1919)Ā ā anarhists
- Leopolds (Leopold, 1790ā1852)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- Ludvigs I (BÄdenes lielhercogs) (Ludwig I., 1763ā1830)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- Ludvigs II (BÄdenes lielhercogs) (Ludwig II., 1824ā1858)Ā ā BÄdenes lielhercogs
- Peters Sloterdaiks (Peter Sloterdijk, 1947)Ā ā filozofs
- Mehmets Å olls (Mehmet Scholl, 1970)Ā ā futbolists
- Rihards VilÅ”teters (Richard WillstƤtter, 1872ā1942)Ā ā Ä·Ä«miÄ·is
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā 2023. gada PaÅ”valdÄ«bu reÄ£istrs; pÄrbaudes datums: 16 novembris 2024.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: KarlsrÅ«e.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
| Å is ar VÄciju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|