Mazira
| Mazira | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| ŠŠ°Š·ŃŃ ŠŠ¾Š·ŃŃŃ | |||
|
| |||
| |||
| KoordinÄtas: 52°03ā²00ā³N 29°14ā²00ā³E / 52.05000°N 29.23333°EKoordinÄtas: 52°03ā²00ā³N 29°14ā²00ā³E / 52.05000°N 29.23333°E | |||
| Valsts |
| ||
| Apgabals | Gomeļas apgabals | ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | 1795 | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 36,74Ā km2 | ||
| Augstums | 170 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2026)[1] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 104Ā 302 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 3Ā 048,5/km² | ||
| Laika josla | UTC+2 (UTC+2) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | UTC+3 (UTC+3) | ||
| MÄjaslapa |
mozyrisp | ||
|
| |||
Mazira (baltkrievu: ŠŠ°Š·ŃŃ) jeb Mozira (krievu: ŠŠ¾Š·ŃŃŃ) ir pilsÄta Baltkrievijas dienvidos, Gomeļas apgabalÄ, Maziras rajona administratÄ«vais centrs. TÄ atrodas Pripetes upes krastÄ, 133 km uz dienvidiem no Gomeļas un 320 km uz dienvidiem no Minskas. PilsÄtÄ ir Baltkrievijas lielÄkÄ osta pie Pripetes upes. MazirÄ dzÄ«vo 112,5 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votÄju, no tiem baltkrievi ir 84,6%, krievi ā 10,4%, ukraiÅi ā 3,4% un poļi ā 0,3%. 15 kilometrus uz dienvidiem no Maziras atrodas viens no diviem Baltkrievijas naftas pÄrstrÄdes uzÅÄmumiem. PilsÄtu ar uzÅÄmumu savieno tramvaja lÄ«nija.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minÄta 1150. gadÄ kÄ Kijivas Krievzemes apdzÄ«votÄ vieta. AtradÄs Kijivas, ÄerÅigovas, vÄlÄk Turovas kÅazistes sastÄvÄ. No 14. gadsimta vidus - Lietuvas lielkÅazistes sastÄvÄ. 1756. gadÄ ieguva pilsÄtas tiesÄ«bas. Pievienota Krievijas ImpÄrijai pÄc Polijas otrÄs dalīŔanas 1793. gadÄ. 1917. gada decembrÄ« pilsÄtÄ nodibinÄjÄs padomju vara. No 1918. gada decembra lÄ«dz 1920. gada martam Moziru kontrolÄja bija Ukrainas Tautas republikas spÄki, bet no 1920. gada 5. marta lÄ«dz 29. jÅ«nijam - Polijas karaspÄks. 1920. gada oktobrÄ« Moziru ieÅÄma Ä£enerÄlis StaÅislavs Bulak-BalahoviÄs un izveidoja Baltkrievijas Tautas republikas armijas atseviŔķo vienÄ«bu (ŠŃŠ“ŠµŠ»ŃŠ½Ńй оŃŃŃŠ“ Š²Š¾Š¹ŃŠŗ ŠŠµŠ»Š¾ŃŃŃŃŠŗŠ¾Š¹ ŠŠ°ŃоГной Š ŠµŃŠæŃблики). 14. novembrÄ« viÅÅ” sevi pasludinÄja par Baltkrievijas tautas armijas virspavÄlnieku, bet jau novembra vidÅ« kaujÄs pret Sarkano armiju Ŕī karaspÄka vienÄ«ba cieta smagu sakÄvi, atkÄpÄs uz Polijas karaspÄka kontrolÄ esoÅ”o Baltkrievijas daļu un 5. decembrÄ« tika izformÄta un internÄta.
OtrÄ pasaules kara laikÄ no 1941. gada 22. augusta lÄ«dz 1944. gada 14. janvÄrim Mozira atradÄs vÄcu okupÄcijÄ.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]MazirÄ dzimuÅ”i revolucionÄre Gesja Geļfmana (ŠŠµŃŃ ŠŠøŃовна ŠŠµŠ»ŃŃŠ¼Š°Š½, 1855 ā 1882), bÄrnu EirovÄ«zijas konkursa uzvarÄtÄja Ksenija SitÅika (ŠŃенŃŃ ŠŃŃ Š°Š¹Š»Š°ŃŠ½Š° Š”ŃŃŠ½ŃŠŗ, 1995), futbolists Andrejs Varankovs (ŠŠ½Š“ŃŃŠ¹ ŠŃкалаевŃŃ ŠŠ°ŃанкоŃ, 1989).
Sports
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Mazira.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Mazira vietnÄ "Baltkrievijas globuss" ArhivÄts 2016.Ā gada 18.Ā decembrÄ«, Wayback Machine vietnÄ. (krieviski)
| Å is ar Baltkrieviju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|