Pāriet uz saturu

Mazira

Vikipēdijas lapa
Mazira
pilsēta
ŠœŠ°Š·Ń‹Ń€
ŠœŠ¾Š·Ń‹Ń€ŃŒ
Mazira
Karogs: Mazira
Karogs
Ä¢erbonis: Mazira
Ä¢erbonis
Mazira (Baltkrievija)
Mazira
Mazira
Mazira (Gomeļas apgabals)
Mazira
Mazira
Koordinātas: 52°03′00″N 29°14′00″E / 52.05000°N 29.23333°E / 52.05000; 29.23333Koordinātas: 52°03′00″N 29°14′00″E / 52.05000°N 29.23333°E / 52.05000; 29.23333
Valsts Karogs: BaltkrievijaĀ Baltkrievija
Apgabals Gomeļas apgabals
Pilsētas tiesības 1795
Platība
 • Kopējā 36,74Ā km2
Augstums 170 m
Iedzīvotāji (2026)[1]
 • kopā 104Ā 302
 • blÄ«vums 3Ā 048,5/km²
Laika josla UTC+2 (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa mozyrisp.gov.by
Mazira Vikikrātuvē

Mazira (baltkrievu: ŠœŠ°Š·Ń‹Ń€) jeb Mozira (krievu: ŠœŠ¾Š·Ń‹Ń€ŃŒ) ir pilsēta Baltkrievijas dienvidos, Gomeļas apgabalā, Maziras rajona administratÄ«vais centrs. Tā atrodas Pripetes upes krastā, 133 km uz dienvidiem no Gomeļas un 320 km uz dienvidiem no Minskas. Pilsētā ir Baltkrievijas lielākā osta pie Pripetes upes. Mazirā dzÄ«vo 112,5 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votāju, no tiem baltkrievi ir 84,6%, krievi — 10,4%, ukraiņi — 3,4% un poļi — 0,3%. 15 kilometrus uz dienvidiem no Maziras atrodas viens no diviem Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Pilsētu ar uzņēmumu savieno tramvaja lÄ«nija.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1150. gadā kā Kijivas Krievzemes apdzÄ«votā vieta. Atradās Kijivas, Čerņigovas, vēlāk Turovas kņazistes sastāvā. No 14. gadsimta vidus - Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 1756. gadā ieguva pilsētas tiesÄ«bas. Pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas otrās dalīŔanas 1793. gadā. 1917. gada decembrÄ« pilsētā nodibinājās padomju vara. No 1918. gada decembra lÄ«dz 1920. gada martam Moziru kontrolēja bija Ukrainas Tautas republikas spēki, bet no 1920. gada 5. marta lÄ«dz 29. jÅ«nijam - Polijas karaspēks. 1920. gada oktobrÄ« Moziru ieņēma Ä£enerālis Staņislavs Bulak-Balahovičs un izveidoja Baltkrievijas Tautas republikas armijas atseviŔķo vienÄ«bu (ŠžŃ‚Š“ŠµŠ»ŃŒŠ½Ń‹Š¹ Š¾Ń‚Ń€ŃŠ“ войск Š‘ŠµŠ»Š¾Ń€ŃƒŃŃŠŗŠ¾Š¹ ŠŠ°Ń€Š¾Š“Š½Š¾Š¹ Республики). 14. novembrÄ« viņŔ sevi pasludināja par Baltkrievijas tautas armijas virspavēlnieku, bet jau novembra vidÅ« kaujās pret Sarkano armiju Ŕī karaspēka vienÄ«ba cieta smagu sakāvi, atkāpās uz Polijas karaspēka kontrolē esoÅ”o Baltkrievijas daļu un 5. decembrÄ« tika izformēta un internēta.

Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 22. augusta līdz 1944. gada 14. janvārim Mozira atradās vācu okupācijā.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Mazirā dzimuÅ”i revolucionāre Gesja Geļfmana (Š“ŠµŃŃ ŠœŠøŃ€Š¾Š²Š½Š° Š“ŠµŠ»ŃŒŃ„Š¼Š°Š½, 1855 — 1882), bērnu EirovÄ«zijas konkursa uzvarētāja Ksenija Sitņika (ŠšŃŠµŠ½Ń–Ń ŠœŃ–Ń…Š°Š¹Š»Š°ŃžŠ½Š° Дітнік, 1995), futbolists Andrejs Varankovs (ŠŠ½Š“Ń€ŃŠ¹ ŠœŃ–ŠŗŠ°Š»Š°ŠµŠ²Ń–Ń‡ Š’Š°Ń€Š°Š½ŠŗŠ¾Ńž, 1989).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]