Pāriet uz saturu

Zaslavje

Vikipēdijas lapa
Zaslavje
pilsēta
Š—Š°ŃŠ»Š°ŃžŠµ
Š—Š°ŃŠ»Š°Š²Š»ŃŒ
Baznīca senās Izjaslavas vietā
Baznīca senās Izjaslavas vietā
Ä¢erbonis: Zaslavje
Ä¢erbonis
Zaslavje (Baltkrievija)
Zaslavje
Zaslavje
Zaslavje (Minskas apgabals)
Zaslavje
Zaslavje
Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E / 54.00389; 27.28417Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E / 54.00389; 27.28417
Valsts Karogs: BaltkrievijaĀ Baltkrievija
Apgabals Minskas apgabals
Rajons Minskas rajons
Pilsētas tiesības 1985
Platība
 • Kopējā 14,2Ā km2
Augstums 211 m
Iedzīvotāji (2026)[1]
 • kopā 17Ā 166
 • blÄ«vums 1Ā 006,6/km²
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa zaslavl.minskregion.by
Zaslavje Vikikrātuvē

Zaslavje (baltkrievu: Š—Š°ŃŠ»Š°ŃžŠµ) jeb Zaslavļa (krievu: Š—Š°ŃŠ»Š°Š²Š»ŃŒ), vēsturiski arÄ« Izjaslavļa (Š†Š·ŃŃŠ»Š°ŃžŠ»ŃŒ/Š˜Š·ŃŃŠ»Š°Š²Š»ŃŒ/Ижеславль/Š–ŠµŃŠ»Š°Š²Š»ŃŒ) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslÄ«gajā Zaslavjes Å«denskrātuvē.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsēta nosaukta Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicēja Izjaslava Vladimiroviča vārdā, un esot dibināta 985. gadā, kad Kijivas lielkņazs Volodimirs Svjatoslavičs atsÅ«tÄ«ja uz dzimtajām vietām savu sievu Rognedu. No 10. gadsimta - Izjaslavas kņazistes centrs. MÅ«sdienās saglabājuŔās hronikās pilsēta pirmoreiz minēta 1127. gadā. 1159. gadā smagi nopostÄ«ta kņazu savstarpējo cīņu laikā, un gandrÄ«z uz diviem gadsimtiem pazÅ«d no hroniku ziņām.

No 14. gadsimta atradās Lietuvas lielkņazistē kā Zaslava. Reformācijas laikā Zaslavje bija kalvinisma un sociānistu centrs. Å eit darbojās BÄ«beles tulkotājs baltkrieviski un poliski Simons Budnijs (Дымон Š‘ŃƒŠ“Š½Ń‹/Szymon Budny). Pilsēta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīŔanas 1793. gadā. No 1920. gada - Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jÅ«nija lÄ«dz 1944. gada 4. jÅ«lijam pilsēta atradās vācu okupācijā. KopÅ” 1991. gada - neatkarÄ«gās Baltkrievijas sastāvā.

Tūrisms

[labot | labot pirmkodu]

Daļa no pilsētas teritorijas ir arheoloÄ£ijas rezervāts. Uz ziemeļiem no pilsētas, LaÅ”anu ciemā, atrodas militārais muzejs "Staļina lÄ«nija".

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]